2008-02-04

Kas ir mediācija?

Burtiski pārtulkojot no latīņu valodas cēlušos vārdu “mediation”, tas nozīmē-  starpniecība, kompromisa panākšana. Tieši šī iemesla dēļ, strīdā iesaistītie daudzu profesiju pārstāvji uzskata, ka mediācija nav nekas jauns, jo strīdu likvidēšana ir to tradicionāls uzdevums. 

            Ja izveidojies konflikts, varam to mēģināt risināt paši vai gadījumā, ja tas saistīts ar juridisku tiesību īstenošanu, vērsties attiecīgās valsts institūcijās, tai skaitā, tiesā. Vai vienmēr šāda rīcība ir efektīvākā?

 Protams, ka ar savstarpējo komunikāciju un zināšanām par konflikta psiholoģisko pusi, konflikts var tikt mazināts. Taču ne vienmēr pietiek ar personīgajām zināšanām, lai novērstu iemeslus, kas veicina konflikta pastiprināšanos. Juridiskiem konfliktiem raksturīgs ir tas, ka viena puse procesā zaudē, bet otra puse uzvar - ko viena puse iegūst, to otra pazaudē. Diemžēl šāds, no uzvaras un sakāves veidots modelis, veicina tādu stratēģiju piemērošanu, kurā pretējā puse tiek padarīta par zaudētāju.

Piemērs: Kādā šķiršanās procesā, mātei tika jautāts, kādēļ gan tiesnesim vajadzētu piešķirt atsevišķo aizgādību pār nepilngadīgo bērnu tieši viņai. Māte atbildēja: “Tādēļ, ka tēvs nav piemērots”. Taču māte pēc tiesneša jautājuma nevarēja minēt iemeslus, kāpēc viņa būtu piemērota.

Pēdējā gadsimta sākumā ir parādījusies tendence konfliktus risināt ar komunikācijas starpniecību pārrunu ceļā. Mediācija ir viena no komunikācijas metodēm, kuras galvenais uzdevums ir konfliktu novēršana. Šādā veidā puses netiek pakļautas tiesas procesam, kurā viena puse tiek padarīta par zaudētāju un tādā veidā vēl vairāk saasinot konflikta attiecības, nevis uzlabojot tās.

Pēc Hārvardas Universitātes pētījumiem tika radīts koncepts, kas spētu likvidēt uzvaras un sakāves veidoto duālismu. Tā saucamais Hārvardas koncepts ir balstīts uz abu pušu uzvaru (win-win), kurā nav zaudētāju. Abām pusēm ir iespēja gūt labumu. Šādas situācijas var izveidoties tikai tajos gadījumos, kad konflikta risinājums ir vērsts uz lietā iesaistīto pušu interesēm, un nevis stingri pieturoties pie strīdīgo pušu pozīcijām, un kad ir sagaidāma visu iesaistīto personu vajadzību apmierināšana.

Piemērs: Mātei ir divi bērni. Abi strīdas par vienu apelsīnu. Kā māte izšķirs šo strīdu? Vai tā apelsīnu dalīs uz pusēm un katram bērnam iedos vienu pusi? Vai viņa apelsīnu nedos nevienam no bērniem un pati apēdīs? Māte, kas ir ieinteresēta panākt konstruktīvu konflikta risinājumu, pajautās bērniem, kādēļ tie strīdas  un ko tie vēlas iegūt. Šajā gadījumā viens bērns atbild: “Lai ceptu kūku”, otrs: “Lai dzertu sulu”. Māte sadala apelsīnu tā, lai vienam iedotu daļu kūkas cepšanai, otram - sulas spiešanai. Katrs bērns ieguva 100% no tā, ko gribēja.

Lai panāktu, abu pušu uzvaru (win-win), mediācijas procesā tiek apkopota informācija par radušos konfliktu un savstarpējām komunikācijas iespējām.

Būtu nepareizi domāt, ka mediācija, kā uz interesēm vērstā konfliktu novēršanas procedūra, neizbēgami veido pretrunu ar konvencionālo justīciju vai vispār apšauba tiesu varu. Tieši otrādi, tiesas tiek atslogotas, ja tās lietderīgi izmanto uz interesēm un vajadzībām vērstos konfliktu risināšanas resursus. Tādā veidā labumu gūst visas konflikta risināšanā iesaistītās profesijas. Tiesas nav vairs tik noslogotas, konsultantiem tiek dota iespēja piedāvāt jaunus un efektīvus pakalpojumus un tādejādi paplašināt savu darbības jomu, kā arī parādās daudz vairāk apmierinātu klientu.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pilotprojekts

Valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2006. gadam ietvaros, Bērnu un ģimenes lietu ministrija no 2006. gada jūnija līdz decembrim realizē pilotprojektu mediācijai ģimenes konfliktu risināšanai:

-         pakalpojums tiek piedāvāts ģimenēm bez maksas;

-         pakalpojuma izmantošana- pēc brīvprātības principa;

-         ģimeņu piesaistīšanas metode- sabiedrības informēšana caur plašsaziņas līdzekļiem un ar informatīvu materiālu palīdzību;

-         pilotprojekta realizācijas vieta- Rīga, Basteja bulv.14, 4. stāvs;

-         pilotprojekta ietvaros mediāciju nodrošina profesionāli psihologi un juristi ar zināšanām meditācijā, pakalpojumu sniedzot komediācijas formā, t.i., konfliktu palīdz risināt vienlaikus jurists un psihologs, lai konflikts tiktu risināts vienlaikus no psiholoģiskā un juridiskā aspekta;

-         pilotprojektam nodrošināta saturiskā sasaiste ar PHARE Transition Facility projektu, uz pilotprojekta un PHARE Transition Facility projekta rekomendāciju pamata paredzēts modelēt tālāko mediācijas ģimenes lietās attīstību Latvijā.

Kādos gadījumos vajadzētu apsvērt iespēju izmantot mediācijas pakalpojumu, ko nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija?

●  Ja tiesa atlikusi laulības šķiršanu samierināšanas nolūkā.

● Ja nevari vienoties ar otru no bērna vecākiem par bērna audzināšanas jautājumiem.

● Ja nevari vienoties ar otru no bērna vecākiem par uzturlīdzekļiem bērnam, aizgādības vai saskarsmes tiesību realizāciju.

● Ja esi aizbildnis vai audžuģimene un radies konflikts ar bērna bioloģiskajiem vecākiem.

   Pieteikšanās pa tālruni: 67 365 497 (Kontaktpersona- Baiba Abersone)

NB! Piesakoties uz 1. konsultāciju, noteikti jāierodas abām konfliktējošām pusēm, turpmāk- atbilstoši mediatoru norādījumiem.