2008-05-06

KONCEPCIJA VALSTS ĢIMENES POLITIKA

Sabiedrības labklājības pamats ir katras ģimenes labklājība. Valsts uzdevums ir radīt labvēlīgus apstākļus, lai ļautu ģimenei pašai rūpēties un veicināt tās locekļu attīstību un funkcionēšanu. Demokrātiskas valsts pamats ir vesela un stipra ģimene, kurā veidojas pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Valsts nevar pārņemt tās funkcijas, kuras vienmēr ir pildījusi ģimene. Taču tā var radīt apstākļus, kas ļautu ģimenei apmierināt tās pamatvajadzības un īstenot tās funkcijas. Tādējādi tiktu stiprinātas ģimenes spējas regulēt pašai savu dzīvi, un ģimenes locekļi spētu sniegt viens otram nepieciešamo palīdzību un atbalstu.

Tādēļ viens no uzdevumiem ir palielināt ģimenes lomu un saglabāt ģimeniskās vērtības. Dramatiskās izmaiņas Latvijas ģimeņu struktūrā prasa izstrādāt un īstenot vienotu un integrētu ģimeņu atbalsta politiku, kas ar juridiskiem, sociāliem un ekonomiskiem līdzekļiem atbalstītu ģimeni, tādējādi palīdzot tai veikt savas funkcijas sabiedrībā.

Koncepcijas izstrādes mērķis ir pamatot vienotas ģimenes atbalsta politikas nepieciešamību, parādot iespējamās pieejas šīs politikas izstrādei un tālākai attīstībai, iezīmēt principus atbildības sadalījumam starp ģimeni, sabiedrību un valsti, kā arī iezīmēt iespējamos institucionālos risinājumus ģimenes atbalsta politikas koordinēšanai. Koncepcija ir izstrādāta, pamatojoties uz pamatnostādnēm Koncepcijas izstrādei, kas pieņemtas zināšanai Ministru kabinetā 2000.gada 1.februārī.

Īstenojot koncepciju (10-20 gadu laikā), valsts, sabiedrības un ģimenes sadarbības rezultātā izveidosies situācija, kad lielākā daļa ģimeņu spēs pašas uzņemties atbildību par ģimenes funkciju veikšanu, nepieciešamības gadījumā saņemot optimālu, atbilstošu valsts, pašvaldību un sabiedrības atbalstu.

Mērķa sasniegšanai nepieciešams:

·        noteikt no vajadzībām izrietošu pakalpojumu loku, kas nepieciešami ģimenēm ar bērniem;

·        noteikt neatliekamo, optimālo un iespējamo pakalpojumu loku, ko valsts institūcijām, pašvaldībām, sabiedriskām organizācijām un arī privātajam sektoram vajadzētu nodrošināt īsākā un vidējā laika posmā;

·        izveidot institucionālo mehānismu vienotas ģimenes atbalsta politikas izstrādei un ieviešanai;

·        sniegt konceptuālu pamatojumu Rīcības plāna izstrādei.

Pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācijā ģimenes nespēj vienas pašas tikt galā ar daudzajām problēmām, kas radušās straujo sabiedrības pārmaiņu rezultātā. Sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, nedrošība par nākotni, būtiskās vērtību izmaiņas, jaunas iespējas un izaicinājumi – tā rezultātā ir būtiski samazinājušās ģimenes spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas izpaužas sabiedrībai nelabvēlīgu tendenču izplatībā. Demogrāfiskā krīze, nabadzības padziļināšanās, alkoholisma un narkomānijas izplatība, šķiršanās īpatsvara, nereģistrētā laulībā un ārpus laulības dzimušo bērnu skaita pieaugums, bez vecāku gādības palikušo un bērnu aprūpes institūcijās ievietoto bērnu skaita pieaugums u.c. - tās ir sekas nepietiekamajam atbalstam un mērķtiecības trūkumam ģimeņu problēmu risināšanā, cerot, ka šīs problēmas atrisināsies pašas no sevis vai ģimenes vienas pašas ar tām tiks galā. Reālā situācija rāda, ka paļaušanās tikai uz ģimeni nav bijusi pamatota.

Pamatproblēma – valstī nav vienotas integrētas ģimenes atbalsta politikas, kas vērsta uz ģimenes lomas palielināšanu un ģimenisko vērtību saglabāšanu, veselīgas un ģimenes attīstību veicinošas sociālās un ekonomiskās vides veidošanu. Pašreizējie pasākumi vairāk ir vērsti uz indivīdu un tā problēmu risināšanu, tādejādi ģimenes kopējās problēmas atstājot novārtā.

Esošajā situācijā grūtības rada tas, ka:

1)      konkrēti politikas risinājumi pamatā ir vērsti uz indivīdu un tā problēmām (kas bieži vien ir sekas), taču kompleksi risinājumi cēloņu novēršanai netiek piedāvāti;

2)      izstrādājot atsevišķu nozaru politiku, netiek izvērtēta un ņemta vērā to ietekme uz ģimeni;

3)      ģimenēm pieejamie pakalpojumi ir fragmentāri un ne visām ģimenēm pieejami (atkarībā no ienākumiem un dzīves vietas);

4)      ir nepietiekams finansējums preventīvajiem pasākumiem, t.sk. ģimeņu konsultēšanai, izglītošanai un rehabilitācijai;

5)      iesaistītajiem speciālistiem, kas saskaras ar ģimeņu jautājumiem, nav pietiekamu iemaņu un zināšanu darbam ar ģimeni kopumā, kā arī trūkst formulētu darba uzdevumu to risināšanai;

6)      nav noteikts atbildības sadalījums starp valsti, pašvaldībām un nevalstisko sektoru šo pakalpojumu organizēšanai un finansēšanai.

Atsevišķi, nesaistīti ar ģimeni, tiek risināti bērnu tiesību, sociālās drošības, izglītības, nodarbinātības u.c. jautājumi. Ar šo jautājumu risināšanu nodarbojas vairākas dažādu līmeņu institūcijas, kuras nav savstarpēji saistītas. Institūciju darbība vērsta uz bērnu, bērnu krīzes situācijā, nelabvēlīgu, trūcīgu ģimeni, nevis veselīgu ģimeni kopumā, t.i. tiek strādāts ar īpašām iedzīvotāju kategorijām, sekām un to likvidēšanu.

Valstī nav vienota koordinācijas mehānisma, lai saskaņotu dažādu nozaru izstrādātās un realizētās politikas un īstenotos pasākumus ar ģimenes interešu aizsardzību un nepieciešamā atbalsta nodrošināšanu. Tā rezultātā institūciju darbības uzdevumos paredzētās funkcijas pārklājas vai arī netiek risinātas, uzskatot, ka tas ir citas iestādes uzdevums.

Ģimenēm ar bērniem vēl vairāk palielināsies  risks nonākt nabadzībā, jo ar katru nākamo apgādībā esošu ģimenes locekli samazinās ģimenes rīcībā esošie līdzekļi uz vienu cilvēku. Trūcīgajām ģimenēm ar bērniem arvien grūtāk būs saņemt izdzīvošanai un pilnvērtīgai attīstībai visnepieciešamākos pakalpojumus, tādus kā veselības aprūpe, uzturs, mājoklis, izglītība u.c.

Ja būtiski nemainīsies iedzīvotāju reproduktīvā uzvedība, demogrāfiskā situācija turpinās pasliktināties.

Ja ģimene sabiedrībā nekļūs par būtisku vērtību un arvien vairāk cilvēku izvēlēsies dzīvot vieni, tad pieaugs to ģimeņu skaits, kurās nav bērnu vai bērnu audzina viens no vecākiem un pāru skaits bez bērniem.

Arvien biežākas kļūs krīzes situācijas un konflikti ģimenē, kas ietekmēs gan vecāku, gan bērnu garīgo veselību. Nenodrošinot atbalstu ģimenēm šo situāciju atrisināšanai, vēl vairāk pieaugs sabiedrībai nevēlamu parādību, piemēram, noziedzība, alkoholisms, narkomānija, vardarbība pret sevi un citiem, izplatība.

III Problēmas risinājuma posmi

Lai palielinātu ģimenes lomu sabiedrībā un veicinātu ģimenisko vērtību saglabāšanu, nepieciešams apzināt un noteikt juridisko un organizatorisko pasākumu kompleksu. Šāds pasākumu komplekss jāīsteno, lai ģimene saņemtu savlaicīgu un konkrētajai vajadzībai atbilstošu atbalstu, kas novērstu iespējamās problēmas, pirms tās kļuvušas graujošas ģimenei.

Ģimene un piederība ģimenei ir viens no svarīgākajiem sabiedrības dzīves kvalitāti raksturojošiem faktoriem. Bērnu un jaunu cilvēku līdzsvarota attīstība ir balstīta uz cilvēciskajām attiecībām, kā arī  ir tieši atkarīga no vides, kurā viņi aug un attīstās. Bērna dzīves vidi pamatā veido ģimene, kurai nepieciešams papildus  atbalsts veselības aprūpes, izglītības pakalpojumu un mājokļa pieejamības nodrošināšanā, brīvā laika organizēšanā un ienākumu veicināšanā.

Nodarbinātība ir galvenais faktors, kas nodrošina ģimenes sociālo un ekonomisko integrāciju sabiedrībā un novērš sociālo atstumtību. Tāpēc īpašs atbalsts ģimenēm nepieciešams bezdarba gadījumā, īpaši, ja bez darba ir abi vecāki, jo tas apdraud ne tikai pieaugušos ģimenes locekļus, bet atstāj paliekošu iespaidu uz bērnu nākotni un viņu pielāgošanās spējām darba tirgum.

Ir svarīgi nodrošināt iespējas abiem vecākiem savienot darbu ar ģimenes dzīvi. Īpaša uzmanība būtu jāvērš uz vienādu iespēju nodrošināšanu abiem vecākiem iesaistīties gan algotā darbā, gan arī bērnu audzināšanā.

Darbības virzieni:

Ø      Sekmēt, ka abi vecāki izmanto Darba likumā paredzētās tiesības izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu;

Ø      Veicināt atbalstu nodarbinātības uzlabošanai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma – papildus profesionālo orientāciju, nepieciešamības gadījumā pārkvalifikāciju un atbalstu darbā iekārtošanā;

Ø      Veicināt nepilna darba laika izmantošanu abiem vecākiem, kuru aprūpē ir nepilngadīgi bērni;

Ø      Sekmēt pirmsskolas iestāžu un pagarināto dienas grupu jaunākā skolas vecuma bērniem pieejamību visām ģimenēm;

Ø      Veicināt valsts un pašvaldību iestāžu darba laiku saskaņošanu ar vecāku darba laikiem;

Ø      Atbalstīt ārpusskolas pasākumu organizēšanu, kas veicinātu bērnu attīstību un vienlaikus samazinātu laiku, kuru bērni spiesti pavadīt bez vecāku uzraudzības.

Dzīves vide būtiski ietekmē personas identitāti, attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem un kultūras mantojumu un ļauj viņiem attīstīties saskaņā ar viņu individuālajām vajadzībām un vēlmēm. Svarīgi nodrošināt, lai apkārtējā vide un infrastruktūra ap dzīvesvietu būtu atbilstoša ģimenes vajadzībām un veicinātu atbildības uzņemšanos par šīs vides kvalitāti.

Darbības virzieni:

Ø      Atbalstīt zaļo teritoriju saglabāšanu, atkārtotu ierīkošanu un uzturēšanu sporta, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī veicināt bērnu rotaļlaukumu iekārtošanu un uzturēšanu publiskos parkos un dzīvojamos kvartālos, atbilstoši dažāda vecuma bērnu interesēm un vajadzībām;

Ø      Veicināt ģimenēm ar bērniem pieejamību kultūras, sporta un atpūtas pasākumiem;

Ø      Sekmēt ģimenei draudzīgas infrastruktūras un vides iekārtošanu (ieskaitot sabiedrisko transportu, iepirkšanās vietas, veselības aprūpes iestādes, sabiedrisko pakalpojumu institūcijas u.c.).

Ģimenes ikdienas dzīvi būtiski ietekmē telpiskā un sociālā vide. Mājokļa kvalitāte, ģimenes un bērnus ietekmējošā infrastruktūra ir viens no ģimeņu labklājību veidojošiem faktoriem, kas lielā mērā nosaka arī ģimenes locekļu sociālo uzvedību. Vajadzības pēc mājokļa ģimenes dzīves cikla gaitā ir mainīgas, un tās ir atkarīgas no ģimenes struktūras. Gan mājokļa platība, gan arī tā  funkcionalitāte un labiekārtotība nosaka ģimenes psiholoģisko un fizisko drošību, autonomiju, privāto un intīmo sfēru un  savstarpējo attiecību kvalitāti.

Darbības virzieni:

Ø      Atbalstīt ģimeņu ar bērniem tiesības uz mājokli;

Ø      Atbalstīt palīdzības sniegšanu trūcīgām ģimenēm ar bērniem ar mājokli saistīto izdevumu segšanā;

Ø      Sekmēt kredītu sistēmas izstrādi un attīstīšanu ģimenēm mājokļa iegādei un atjaunošanai.

3.1.4. Atbalsts veselības aprūpes un veselības veicināšanas jautājumos

Katra ģimenes locekļa veselība nosaka ģimenes kopējās spējas būt sociāli un ekonomiski aktīviem sabiedrībā un novērš sociālās atstumtības risku. Vecāku un bērnu veselības stāvoklis ir savstarpēji saistīts, tādēļ visiem ģimenes locekļiem jārada iespējas būt veseliem, izmantojot veselības aprūpes, veselības izglītības pakalpojumus, kā arī ārstniecības pakalpojumus slimību gadījumā.

Visiem pieejama un kvalitatīva primārās veselības aprūpes sistēma ir noteicošs faktors slimību un invaliditātes profilaksei un savlaicīgai rehabilitācijai. Būtiska primārās veselības aprūpes sastāvdaļa ir Mātes un bērna veselības aprūpe.

Īpaša uzmanība veltāma gan bērnu, gan vecāku garīgajai veselībai. Gadījumā, ja kādam no ģimenes locekļiem ir garīgās veselības traucējumi, īpašs atbalsts sniedzams arī veselajiem ģimenes locekļiem.

Darbības virzieni:

Ø      Nodrošināt, lai visām sievietēm neatkarīgi no to materiālā stāvokļa tiktu sniegta kvalitatīva pirms- un pēc dzemdību aprūpe un konsultācijas;

Ø      Veicināt bezmaksas profilaktiskos pasākumus (regulāras veselības pārbaudes, vakcinācijas, savlaicīga veselības problēmu diagnosticēšana) un bērnu attīstības novērošanu visiem bērniem;

Ø      Veicināt savlaicīgu sociālo un medicīnisko rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību bērniem ar veselības traucējumiem, kas būtiski varētu ietekmēt bērna attīstību un spējas integrēties sabiedrībā (redzes, dzirdes, kustību traucējumi, garīgā atpalicība u.c.);

Ø      Sekmēt ģimenes plānošanas pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem (speciālistu konsultācijas, izglītojošie materiāli, seksuālā un ģimenes izglītība skolās), īpašu uzmanību pievēršot šo pakalpojumu pieejamībai trūcīgajām ģimenēm un nepilngadīgajiem;

Ø      Izvērst sabiedrības izglītošanas un informēšanas darbu, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, par atkarību izraisošo vielu ietekmi uz veselību, pievēršot uzmanību arī bērnu un jauniešu problēmām, kā arī ģimenes iespējām risināt šīs problēmas;

Ø      Atbalstīt obligātu veselības mācības ieviešanu skolās.

Socializācijas process sākas ģimenē, kur bērns iegūst priekšstatu par pamatvērtībām, normām, tradīcijām un sabiedrībā akceptējamo uzvedību, attīsta dzīves prasmes un liek pamatus tālākai personības attīstībai. Skola un bērnudārzs turpina iesākto, paralēli papildinot, uzlabojot vai transformējot ģimenē dažādās jomās apgūto. Bērnu harmoniskas attīstības nodrošināšanai ir nepieciešama ģimenes pirmsskolas iestādes un skolas savstarpējā mijiedarbība. Daudzviet pirmsskolas iestāde un skola ir viens no sabiedrības kultūras un izglītības centriem, kas nodrošina pozitīvas, radošas un veicinošas vides esamību. Skolotājs un audzinātājs bieži vien ir pirmais, kam, caur mācību un audzināšanas procesu, ir dota iespēja saskatīt konkrētā bērna problēmas ģimenē un no kura savlaicīgas rīcības ir atkarīga problēmas atrisināšana un novēršana. Tāpēc pedagogiem būtu vajadzīga īpaša izglītība, lai spētu rīkoties atbilstoši konkrētai situācijai.

Darbības virzieni:

Ø      Sekmēt, lai skolās, un bērnudārzos veidotos vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret visiem bērniem neatkarīgi no viņu mantiskā, sociālā, veselības vai vecāku ģimenes stāvokļa;

Ø      Nodrošināt pamatizglītības iegūšanas iespējas neatkarīgi no dzīves vietas attāluma no mācību iestādes;

Ø      Rosināt vecāku iesaistīšanos gan pašas skolas (bērnudārza), gan mācību un audzināšanas procesa attīstībā un novērtēšanā;

Ø      Veicināt skolu un bērnudārzu iesaistīšanos ģimenes un interešu izglītības sistēmas izveidē un attīstīšanā;

Ø      Radīt iespēju skolās (pēc iespējas arī bērnudārzos) profesionāla psihologa vai sociālā darbinieka un /vai sociālā pedagoga klātbūtnei, kas varētu sniegt atbalstu gan bērnam, gan ģimenei, gan arī konsultācijas skolotājiem;

Ø      Rosināt, lai skolu mācību programmās ietver ģimenes vērtību un ģimenes dzīvei nepieciešamo prasmju apguvi.

Ø      Sekmēt izglītojošu programmu veidošanu sabiedriskajos medijos.

Pētījumi rāda, ka vairāk kā 70% ģimeņu valsts sociālos pabalstus ģimenēm ar bērniem uzskata par visbūtiskāko un vissvarīgāko valsts atbalsta veidu, vienlaikus atzīstot, ka dažu sniedzamo pabalstu apmērs, it īpaši ģimenes valsts pabalsta, nav pietiekams, kā arī norādot uz speciālu pabalsta sakarā ar bērnu sagatavošanu skolai nepieciešamību.

Darbības virzieni:

Ø      Nodrošināt, ka Ministru kabinetā akceptētais (25.09.2001) konceptuālais jautājums “Par valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu” tiktu ieviests plānotajos termiņos.

Atbildīga, saistīta un integrēta ģimenes politika nozīmē ne tikai ģimenes pastāvēšanas materiālās bāzes nodrošināšanu un ģimenes uzdevumu pildīšanas likumīgās bāzes izveidi. Tai ir jābūt arī aktīvai, radošai un atbalstošai attiecībā uz mātes un tēva pienākumu pildīšanu, audzinot bērnus un veidojot solidaritāti starp paaudzēm. Svarīga loma bērnu un jauniešu attīstībā, brīvā laika pavadīšanā, veselīga dzīves veida ieaudzināšanā, ir bērnu, jauniešu un ģimeņu organizācijām, kas paralēli vecākiem veic nozīmīgu darbu palīdzībai kā atsevišķiem ģimenes locekļiem, tā arī ģimenei kopumā.

Pēdējā laika sociālās transformācijas rezultātā ir mainījusies ģimenes locekļu tradicionālo lomu uztvere, kas atsevišķos gadījumos noved pie nedrošības sajūtas un jaunu konfliktu iespējas. Tādejādi ģimeņu politikai jācenšas radīt  arī saskaņu un stabilitāti sabiedrībā. Ģimeņu politikas pasākumiem jāveicina savstarpējo attiecību, īpaši laulāto un ģimenes locekļu starpā, attīstību un turpināšanos pēc līdzdalības principa, novēršot bezatbildību, vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu. Sadarbība nozīmē līdztiesību tēva un mātes pienākumu sadalē un bērna pieaugošās autonomijas cienīšanu.

Vecāki ir jāizglīto jautājumos, kas atbalstītu viņus vecāku pienākumu pildīšanā, uzsverot jūtu izteikšanas un siltu cilvēcisko attiecību veidošanas nozīmību. Jāatbalsta pieeja, ka ģimenēm patstāvīgi jātiek galā ar visiem jautājumiem un ka daudz lielāka loma jāierāda tēva lomas palielināšanai ģimenē, uzsverot ka ģimenes labklājība ir atkarīga ne tikai no tēva-maizes pelnītāja, bet gan arī no citiem tēva uzdevumiem un lomām.

Valsts/sabiedriskajām iestādēm jāveicina savlaicīga institucionālās un neformālās palīdzības pasākumu sniegšana, vecāku informēšana un izglītošana, padomu sniegšana krīzes situācijās.

Darbības virzieni:

Ø      Sekmēt laulības/ģimenes konsultāciju sistēmas izveidošanu;

Ø      Atbalstīt izglītojošu un konsultatīvu pasākumu īstenošanu vecākiem, kas palīdzētu apgūt un papildināt trūkstošās vecāku prasmes un nepieciešamās zināšanas;

Ø      Atbalstīt sabiedrisko organizāciju darbību, veicinot ģimeņu pašpalīdzību konfliktu un problēmu situāciju risināšanā.

Daļa jauniešu vecumā līdz 25 gadiem, kad tiek nodibināts lielākais skaits laulību, vēl nestrādā algotu darbu un viņiem nav pastāvīgu ienākumu, kas rada papildus sarežģījumus. Tādēļ nepieciešami pasākumi viņu atbalstīšanai.

Darbības virzieni:

Ø      Sekmēt speciālu atbalsta programmu izstrādi jaunajām ģimenēm mājokļu iegādē, t.sk. mājokļa kreditēšanā un subsidēto mājokļu sistēmas izveidi.

3.2.3.Atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem

Audzināšana un augšana harmoniskā ģimenes vidē tiek uzskatīts par labāko nosacījumu bērna attīstībai. Tomēr tajā pašā laikā ir nepieciešami papildu bērnu dienas aprūpes iestādes/bērnudārzi, ar atbilstošu personālu un infrastruktūru, kas varētu nodrošināt, lai bērna tiesības, fiziskās un emocionālās vajadzības tiek respektētas tāpat kā ģimenē.

Darbības virzieni:

Ø      Atbalstīt bērnu audzināšanas iestāžu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu;

Ø      Veicināt bērnu dienas aprūpes formu daudzveidību – pašvaldību un privātie bērnudārzi, iestādes, kurās bērni var uzturēties neilgu laiku, aukļu dienests;

Ø      Sekmēt bērnu pieskatīšanas un audzināšanas iespēju uzlabošanu, piemērojot bērnu aprūpes iestāžu darba laiku vecāku darba laikiem, izveidojot iestādes, kur bērniem apmesties īslaicīgu ģimenes problēmu laikā un ārkārtas situācijas uzņemšanas centrus mātēm ar bērniem, kas darbojas visu diennakti;

Ø      Atbalstīt un veicināt pasākumu un projektu īstenošanu, kas rosinātu vecākus atpūsties kopā ar bērniem;

Ø      Atbalstīt bērnu-invalīdu un ilgstoši slimojošu bērnu aprūpi mājās.

3.2.4.Ģimenes un pusaudži

Vidējās izglītības iegūšanas procesa paildzināšanās ietekmē bērna ilgāku atkarību no ģimenes, līdz ar to tiek samazināta nepārdomātu un pārsteidzīgu lēmumu, kas var ietekmēt visu dzīvi, pieņemšana pusaudža vecumā.

Ģimene var sniegt atbalstu situācijā, kad pusaudzim ir grūti atrast dzīves jēgu. Tai jābūt spējīgai palīdzēt, attīstot personas brīvās izvēles spējas, kā arī spējas pieņemt lēmumus un mācīties no savām kļūdām. Šādā veidā iespējams efektīvi izvairīties no mūsdienu sabiedrību ietekmējošiem draudiem – narkotikām, alkohola, tabakas un destruktīvām sektām.

Periods, kad bērni kļūst pastāvīgi, tai pašā laikā fiziski dzīvo ģimenē, rada interešu konfliktu – no vienas puses, pusaudzis ir pakļauts vecāku varai, no otras puses -  viņš kļūst pieaudzis un ir gatavs uzņemties atbildību. Arī mūsdienu tehnoloģijas progress būtiski ietekmē bērnu un vecāku lomas – bērni kļūst par skolotājiem, vecāki – par mācāmajiem.

Sabiedrības un vecāku tolerance pret pusaudžiem var radīt savstarpēju uzticēšanos, lai pusaudži būtu spējīgi adekvāti veidot savu dzīvi.

Jāveicina arī jauniešu nodarbinātība darbos, ko jaunieši vēlas un spēj veikt (pēc noteikta vecuma sasniegšanas), lai attīstītu savas spējas un iemaņas atbilstoši brīvā tirgus apstākļiem, sagatavotos darba ņēmēja saistību pildīšanai).

Darbības virzieni:

Ø      Novērst iespēju, ka darba devēji pārkāpj darba likumdošanu, nodarbinot pusaudžus;

Ø      Nodrošināt pusaudžu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu, pornogrāfiju un iesaistīšanu prostitūcijā;

Ø      Sekmēt subsidētu (ar atlaidēm) sabiedriskā transporta izmantošanu ceļam uz un no izglītības iestādēm;

Ø      Sekmēt biļešu cenu samazināšanu ģimenēm ar bērniem un skolēniem kultūras un sporta pasākumu apmeklēšanai;

Ø      Veicināt sadarbību starp bērnu, jaunatnes un ģimeņu sabiedriskajām organizācijām;

Ø      Izvērst “uzticības” pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu bērniem un pusaudžiem, kas cieš vai potenciāli varētu ciest no fiziskas un garīgas vardarbības;

Ø      Sadarbībā ar Latvijā tradicionālajām konfesijām veicināt ģimeņu ar bērniem izglītošanu veselīga dzīvesveida, reliģiju vēstures un ētikas jautājumos.

Katra ģimene var nonākt situācijā, kuru nav iespējams atrisināt ar pašas spēkiem un palīdzība jāmeklē ārpus ģimenes. Atbalsts īpašās riska situācijās ir emocionāla, psiholoģiska, garīga, materiāla, rehabilitējoša palīdzība, kuras sniegšanā sadarbojas valsts, sabiedriskās organizācijas un apkārtējā sabiedrība.

Šķirto ģimeņu skaita pieaugums ir kļuvis par ikdienišķu parādību. Konflikts ģimenes locekļu starpā nereti beidzas ar šķiršanos, kas izraisa daudzas problēmas gan ģimenes izjukšanas vaininiekiem, gan tās upuriem: bērniem, vecākiem un vecvecākiem. Šādās krīzes situācijās ir nepieciešams padomdevēja atbalsts un psiholoģiska palīdzība, lai konfliktam tiktu rasts saprātīgākais risinājums – saglabāta ģimene vai nedestruktīva šķiršanās.

Sniedzot šāda veida pakalpojumus jāņem vērā iesaistīto bērnu intereses.

Darbības virzieni:

Ø      Izskatot ģimenes šķiršanās gadījumu, uzklausīt bērna viedokli, neiesaistot bērnu tiesas procesā, kā arī ņemot vērā bērna psiholoģisko stāvokli un vecumu;

Ø      Praktizēt aizbildniecības piešķiršanu abiem vecākiem, neņemot vērā laulības izšķiršanu;

Ø      Aizsargāt bērna tiesības gan laulātu, gan nelaulātu vecāku šķiršanās gadījumā;

Ø      Atbalstīt, ka vecākam, kam pēc šķiršanās uzticēta bērna audzināšana, tiek nodrošināta uzturnauda.

Viena vecāka ģimene ir ģimene, kurā dažādu iemeslu dēļ ir tikai viens no vecākiem ar vienu vai vairākiem viņa apgādībā esošiem bērniem. Tās ir ģimenes, kur viens no vecākiem ir miris, vecāki ir šķīrušies, kāds no viņiem vairs nedzīvo kopā ar ģimeni, vai arī ir neprecējusies persona.

Viena vecāka ģimene ir jāuzskata par vienu no ģimenes formām, taču jāņem vērā šo ģimeņu specifiskais statuss, sniedzot atsevišķus sociālos pakalpojumus.

Darbības virzieni:

Ø      Sniegt juridiskas konsultācijas un atbalstu sociālo jautājumu risināšanā;

Ø      Nodrošināt priekšrocības uz bērnudārza un ārpusskolas pakalpojumiem.

3.3.3.Atbalsts ģimenei atkārtotas laulības gadījumā

Lielais šķirto laulību un  nereģistrētā laulībā dzīvojošo cilvēku skaits ietekmē “apvienoto” ģimeņu un audžuģimeņu (audžuvecāku) skaita palielināšanos. Šī situācija gan bērniem, gan vecākiem rada psiholoģiskas un savstarpējo attiecību problēmas.

Šīs problēmas risināšanai nepieciešami speciāli pakalpojumi un atbalsts.

Darbības virzieni:

Ø      Sniegt konsultācijas bērniem un vecākiem (patēviem/pamātēm);

Ø      Veicināt ģimeņu terapijas pakalpojumu pieejamību.

Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem riska situācijā, viņu problēmas risinot sākuma stadijā un novēršot jebkādu viņu dzīves līmeņa tālāku pasliktināšanos. Palielinot un uzlabojot pakalpojumus, ģimenēm ar bērniem iespējams samazināt pasākumus, kas orientēti uz bērnu riska situācijās labklājības uzlabošanu, un novērst nākotnes problēmas.

3.4.1.Atbalsts trūcīgajām ģimenēm

Bezdarbs ir galvenais iemesls ģimeņu nabadzībai. Vislielākais risks nokļūt nabadzībā ir ģimenēm, kurās nav neviens vai arī ir tikai viens algotu darbu strādājošais. Tas visvairāk ietekmē viena vecāka ģimenes un ģimenes ar vairākiem bērniem. Liela loma nabadzības novēršanā ir aktīviem pasākumiem – apmācības, pārkvalifikācijas un atgriešanās darba tirgū veicināšana.

Uzlabojot trūcīgo ģimeņu dzīves apstākļus nepieciešamie pasākumi jārealizē, ņemot vērā reģionālās atšķirības.

Darbības virzieni:

Ø      Paaugstināt šo grupu informētības līmeni par sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī par sociāliem pabalstiem;

Ø      Sekmēt pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai pēc iespējas ātrāku ieviešanu un uzraudzīt, ka pabalstu reāli saņem definētās mērķa grupas;

Ø      Savlaicīgi risināt problēmas, lai trūcīgās ģimenes ar bērniem netiktu izliktas no mājokļa, neierādot citu, sadzīves normām atbilstošu dzīvojamo platību.

3.4.2.Atbalsts bērna vai vecāku ilgstošas slimības vai invaliditātes gadījumā

Daudzu ģimeņu labklājību ietekmē problēmas, kas saistītas ar bērna vai vecāku ilgstošu slimību vai invaliditāti. Arī cilvēkiem ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem ir nerakstītas tiesības tikt respektētiem un cienītiem. Tāpēc viņi un viņu ģimenes ir jāiesaista atbilstošos sociālās integrācijas pasākumos.

Darbības virzieni:

Ø      Veikt ģenētisko slimību diagnosticēšanu;

Ø      Informēt vecākus jau grūtniecības periodā par iespējamo invaliditāti un nodrošināt psiholoģisko atbalstu pirms un pēc dzemdībām;

Ø      Sniegt informāciju par pieejamajiem palīdzības veidiem un ārstniecības un ambulatorajiem pakalpojumiem, izglītības, aprūpes un arodizglītības iespējām, bērna fiziskās un garīgās pastāvīgas novērošanas iespējām.

3.4.3.Pasākumi vardarbības novēršanai un atbalsts no vardarbības cietušajiem ģimenes locekļiem

Latvijā ģimenēm bieži raksturīga nespēja risināt savstarpējos konfliktus, kas izpaužas kā vardarbība ģimenē. Vardarbībai ģimenē var būt vairāki iemesli: stress, laika trūkums, nepietiekami ienākumi, nepiemērots mājokļa, invalīdu, vielatkarīgo un veco ģimenes locekļu nepiemērotas aprūpes problēmas. Visbiežāk no vardarbības ģimenē cieš mātes, bērni, invalīdi un vecākās paaudzes ģimenes locekļi. Tādēļ visiem ģimenes locekļiem, īpaši bērniem, ir jānodrošina informācija par viņu tiesībām un par rīcības iespējām vardarbības gadījumā. Vardarbība ģimenē sabiedrībai ir jāsaprot nevis kā viena ģimenes locekļa, bet ģimenes kā vienota veseluma, atbildība un problēma. Taču sabiedrībai ir aktīvi jārīkojas gadījumā, ja kāda ģimenes locekļa, īpaši bērna, tiesības netiek ievērotas. Laulātais, kurš cietis no vardarbības ģimenē, ņemot vērā pašreizējo likumdošanu ir pārāk neaizsargāts un beztiesisks.

Darbības virzieni:

Ø      Veicināt praksi, ka par vardarbību ģimenē tiek ierosināta krimināllieta;

Ø      Sekmēt tādas informācijas izplatību, kas paaugstinātu sabiedrības apziņu, izglītības līmeni un informētību par vardarbību, kā mērķa grupas izdalot vecākus, jaunus vecākus, bērnus un žurnālistus;

Ø      Izvērst speciālistu (tiesnešu, advokātu, policistu, skolotāju, praktizējošo ārstu, bērnu ārstu, medmāsu, sociālo darbinieku, aizbildņu) apmācību programmu izstrādi un ieviešanu darbam ar vardarbībā cietušajiem un iesaistītajiem un veicināt sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm;

Ø      Atbalstīt uzticības telefonu, psihologa pakalpojumu, patversmju darbu;

Ø      Atbalstīt palīdzības sniegšanu, psihologa pakalpojumus un rehabilitāciju arī “vainīgajam”.

3.4.4.Atbalsts ģimenei, kurās kāds no ģimenes locekļiem ir atkarīgs no alkohola vai narkotikām

Atkarību izraisošu vielu lietošana ir kļuvusi par daudzu ģimeņu un to locekļu problēmu. Vairākumā gadījumu paši alkoholiķi, narkomāni u.c. neapzinās neatgriezenisko ļaunumu, ko viņi nodara savai veselībai. Vienlaikus atkarību izraisošo vielu lietošana atstāj iespaidu uz personības attīstību un savstarpējām attiecībām. Lai izvairītos no problēmām, ko rada vielatkarība, nepieciešams sniegt atbalstu gan pašiem atkarīgajiem, gan līdzatkarīgajiem. Svarīga ir agrīna vielatkarības diagnosticēšana, ārstēšanas un rehabilitācijas iespējas, īpašu uzmanību pievēršot skolēniem un jauniešiem.

Darbības virzieni:

Ø      Piesaistīt masu mēdijus problēmas ierobežošanai;

Ø      Veicināt rehabilitācijas, psihologa un uzticības telefonu pakalpojumu pieejamību;

Ø      Sekmēt alkohola lietošanas ierobežošanu pusaudžu izklaides vietās.

IV KONCEPCIJAS ĪSTENOŠANA

Pamatnosacījums koncepcijas īstenošanai ir politiska lēmuma pieņemšana. Starp faktoriem, kuriem ir nozīmīga loma koncepcijas īstenošanā, ir:

Ø      efektīva institucionālā mehānisma izveide;

Ø      visu ministriju sadarbība;

Ø      pārdomāts un rīcību veicinošs finansējums;

Ø      vietējā iniciatīva (pašvaldības, vietējās kopienas un sabiedriskās organizācijas).

4.1. Rīcības programmas izstrāde

Lai novērtētu visu ministriju un citu pārvaldes institūciju izstrādāto un īstenoto nozaru politiku ietekmi uz ģimenēm ar bērniem, šīm iestādēm un organizācijām jāuzdod izvērtēt un atspoguļot to kompetences normatīvo aktu ieviešanas potenciālo ietekmi uz šo mērķa grupu.

Nepieciešams izstrādāt Rīcības programmu ģimenes atbalstam tuvāko piecu gadu periodam, iekļaujot tajā juridiskus un organizatoriskus pasākumus, t.sk. normatīvo aktu un normatīvo aktu grozījumu izstrādi. Vienlaikus Rīcības programmā varētu iekļaut vēl nerealizētos pasākumus no “Pasākumu programmas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai”. Pasākumu programma ir vērsta uz ģimenēm un to situācijas uzlabošanu, taču pasākumi nav bijuši pietiekami mērķēti un savstarpēji koordinēti. Pieņemot par pamatu Koncepciju par atbalstu ģimenēm ar bērniem, ir iespējams novērst šo divu programmu dublēšanos.

4.2. Normatīvās bāzes izveide pakalpojumu sniegšanas mehānisma izveidei

Lai attīstītu konsultāciju un rehabilitācijas pakalpojumu tīklu ģimenēm ar bērniem, nepieciešams pārstrukturēt vai paplašināt jau esošo pakalpojumu loku, kā arī izveidot jaunus pakalpojumus tajās jomās, kur šie pakalpojumi nav pieejami, piemēram ģimeņu konsultācijas (laulības, krīžu situācijā u.c.). Tā kā lielākoties šos pakalpojumus sniedz pašvaldību iestādes vai nevalstiskās organizācijas ar ārvalstu līdzfinansējumu, liela nozīme būs tam, vai tiks atrasts papildus finansējums kaut vai daļējai pakalpojumu apmaksai, kā arī valsts līdzdalībai šo pakalpojumu izveidē. Lai nodrošinātu juridisko bāzi šo pakalpojumu izveidei, likumā “Par pašvaldībām” nepieciešams precizēt pašvaldību funkcijas attiecībā uz ģimenēm ar bērniem.

Savukārt, lai ieviestu koncepcijas institucionālo shēmu, nepieciešams veikt grozījumus atbildīgās ministrijas nolikumā kā arī Demogrāfiskās komisijas sastāvā un nolikumā.

4.3. Speciālistu sagatavošana darbam ar ģimenēm

Lai varētu sniegt kvalitatīvus valsts un pašvaldību atbalsta pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, nepieciešami izglītoti un kvalificēti speciālisti, kas spēj strādāt ar ģimeni un tās problēmām kopumā. Lai sagatavotu šādus speciālistus, darbs vēršams gan uz tiem speciālistiem, kas jau šobrīd saskaras ar ģimeņu problēmām un to risināšanu, gan uz jaunajiem speciālistiem:

Ø      Jāizvērtē esošo un jaunu speciālistu apmācības un kvalifikācijas celšanas nepieciešamība.

Ø      Jāapmāca jau esošie pašvaldību un valsts institūciju darbinieki (ieskaitot sociālos darbiniekus, skolotājus, ārstus, medmāsas, bāriņtiesu u.c. darbiniekus) darbam ar ģimeni. Īpaša uzmanība apmācībā jāpievērš integrētas un starpsektoru pieejas praktiskajai īstenošanai. Šī pasākuma realizācijā nepieciešams piesaistīt ārvalstu speciālistus un ekspertus apmācības programmu un potenciālo apmācītāju sagatavošanai.

Ø      Augstskolu studiju programmās jāiekļauj īpaši mācību kursi par ģimeņu problēmām un to risināšanas metodēm (sociālajiem darbiniekiem, pedagogiem, ārstiem, psihologiem, sabiedrības vadības speciālistiem u.c.).

Ø      Jāpalielina valsts pasūtījums to speciālistu sagatavošanai, kuru tiešais uzdevums ir darbs ar ģimenēm, vienlaikus paredzot kredīta dzēšanas iespējas, ja speciālists turpina strādāt valsts un pašvaldību iestādēs, īpaši laukos un mazpilsētās.

4.4. Institucionālais mehānisms

Būtiska loma ģimeņu atbalsta politikas īstenošanā būs izvēlētajam institucionālajam mehānismam, kas nodrošinās ģimenes atbalsta politikas īstenošanas koordinēšanu, nosakot iespējamo uzdevumu un lomu sadalījumu starp ieinteresētajām pusēm – valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām - un dažādo risinājumu administratīvajiem līmeņiem. Institucionālajam mehānismam ir jānodrošina integrēta pieeja ģimenes atbalsta politikas izstrādē un realizācijā visos administratīvajos līmeņos.

Visu ģimenes politikas uzdevumu īstenošanai nepieciešamo funkciju optimālu sadalījumu varētu nodrošināt vairākpakāpju institucionālais mehānisms. Tas nodrošinātu konsultācijas un lēmumu pieņemšanu, ģimeņu politikas programmu un projektu izstrādi, ieviešanu, pārraudzību un izvērtēšanu kā arī sadarbību ar ieinteresētajām pusēm visos līmeņos.

Institucionālā mehānisma ieviešana varētu tikt veikta pakāpeniski, pieaugot darba apjomam. Pamatā tas varētu sastāvēt no sekojošām institūcijām:

·        Ministru kabineta Demogrāfiskā un ģimenes lietu padome;

·        Atbildīgā ministrija;

·        Ģimenes atbalsta centrs;

·        Ģimenes lietu koordinatori pašvaldībās.

4.4.1. Ministru kabineta Demogrāfiskā un ģimenes lietu padome – Ministru kabineta konsultatīva padome, kuru vada atbildīgās ministrijas ministrs un kuras sastāvā ietilpst ministriju augstākās amatpersonas, Saeimas deputāti, sabiedrisko organizāciju, Latvijas pašvaldību savienības, izglītības un zinātnes iestāžu pārstāvji, privātā sektora pārstāvji un eksperti. Šī padome tiek veidota, pārveidojot esošo Demogrāfisko komisiju un uzdodot tai papildus funkcijas, attiecīgi mainot tās sastāvu un nolikumu.

Funkcijas:      Vienotas ģimenes atbalsta politikas ieviešanas koordinēšana visos valsts pārvaldes institūciju līmeņos; dažādu ieinteresēto pušu viedokļu saskaņošana par iespējamajiem risinājumiem; priekšlikumu sniegšana par finansējuma prioritātēm un realizējamajiem pasākumiem ģimeņu politikas ieviešanā.

Tiesības:         Ierosināt nepieciešamo tiesību aktu izstrādāšanu; izveidot ekspertu grupas padomes kompetencē ietilpstošo jautājumu sagatavošanai; izskatīt un ierosināt priekšlikumus par likumprojektu tālāko virzību gadījumos, kad tiesību akta projekts nesakrīt ar ģimenes atbalsta politikas pamatnostādnēm.

Nepieciešamā rīcība: Pārveidot Demogrāfisko komisiju, uzdodot tai papildus funkcijas, papildinot tās nolikumu un atjaunojot sastāvu.

4.4.2. Atbildīgā ministrija

1.      variants - Labklājības ministrija

2.      variants - Izglītības un zinātnes ministrija

Funkcijas:      Valsts ģimenes politikas izstrāde un tās īstenošanas pārraudzība, valsts vienotas ģimenes atbalsta politikas stratēģisko un normatīvo dokumentu izstrāde; ģimenes atbalsta programmu un projektu pārraudzība un izvērtēšana; finansu un citu resursu piesaistes koordinēšana ģimenes atbalsta programmu realizēšanai; kopējās situācijas monitorings un politikas ietekmes novērtēšana attiecībā uz ģimenēm; dažādu likumdošanas aktu saskaņošana un integrētās pieejas piemērošanu dažādu nozaru programmās nodrošināšana; sadarbība ar starptautiskajām institūcijām ģimenes interešu sfērā, Demogrāfiskās un ģimenes lietu padomes darba nodrošināšana.

Nepieciešamā rīcība: Kādai no jau esošajām ministrijām uzdot papildu funkciju, paredzot finansiālu nodrošinājumu papildus štata vietām.

4.4.3. Ģimenes atbalsta centrs - atbildīgās ministrijas pakļautības vai pārraudzības iestāde.

Funkcijas:      Ģimenes atbalsta politikas ieviešana (īstenošana); esošās likumdošanas analīze un tās ietekmes uz ģimeņu situāciju novērtēšana, ģimeņu situācijas attīstības tendenču pētīšana un priekšlikumu izstrāde politikas pilnveidošanai, ģimenes atbalsta projektu izstrāde un ieviešana; valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju, valsts pārvaldes vai pašvaldību reģionālo līmeņa sadarbības organizēšana un koordinēšana; apmācības un izglītojošo programmu izstrāde un to ieviešanas koordinēšana; sabiedrības izglītošanas un informēšanas kampaņu izstrāde un to realizāciju pārraudzība; konkrētajā laika posmā nepieciešamo ģimenes atbalsta speciālistu apmācības izvērtēšana.

Nepieciešamā rīcība:        Iespējamie varianti:

1.variants. Jaunas institūcijas izveide. Šajā gadījumā nepieciešams izveidot pilnīgi  jaunu valsts iestādi, kas nodarbotos ar visu iepriekšminēto funkciju realizēšanu un  paredzēt pilnu finansējumu iestādes darba uzsākšanai un nodrošināšanai.

Plusi: Jaunā institūcija jau no sākuma nodarbotos ar ģimeņu atbalsta jautājumiem un neprasītu reorganizāciju un pārstrukturizāciju.

Mīnusi: Jaunas institūcijas izveide prasa papildus laika, finansu un cilvēku resursus.

2.variants. Uzdot papildus funkcijas jau esošām institūcijām. Kādai no jau esošajām institūcijām uzdot papildus funkcijas, paredzot tam attiecīgu finansējumu. Ir divas potenciāli pārveidojamas institūcijas - Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošais Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs un Labklājības ministrijas pakļautībā esošais Valsts Ģimenes veselības centrs. Institūcijas izvēle ir atkarīga no lēmuma par atbildīgo ministriju.

2.(a) variants – uzdot papildus funkcijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošajam Valsts bērnu tiesību aizsardzības centram;

2.(b) variants – uzdot papildus funkcijas Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajam Valsts Ģimenes veselības centram.

3.variants. Uzdot funkcijas atbildīgajai ministrijai, paredzot to deleģēšanu sabiedriskai organizācijai.

Iespējamā sabiedriskā organizācija ir Ģimenes atbalsta koordinācijas centrs (turpmāk ĢAKC) ir izveidots 1995.gadā, kā Pasaules brīvo latviešu apvienības finansēts un atbalstīts projekts. Organizācijas galvenie darbības virzieni ir - ģimenes garīgās veselības un stabilitātes veicināšana, pozitīvas attieksmes un atbildības ieviešana bērnu audzināšanā, viena vecāka un trīs paaudžu ģimeņu īpatnību izpratnes veicināšana, atbalsts ģimenēm, kuras nonākušas problēmsituācijā (alkohols, vardarbība, narkotikas).

Plusi: ĢAKC darbības principi lielā mērā saistīti ar koncepciju un tajā ietvertajiem pasākumiem. Organizācijai ir pieredze, strādājot ar ģimeņu programmām visā Latvijas teritorijā un tai ir izveidojies plašs sadarbības partneru loks gan pašvaldībās gan arī nevalstiskajā sektorā. Abos pārējos variantos šīs pieredze iztrūkst, kas nozīmē, ka, lai uzsāktu darbību un iestrādātos būs nepieciešams vismaz pāris gadu periods.

Nevienā no trim variantiem nevar iztikt bez papildus finansējuma. Piedāvātajā variantā tas varētu būt līdzīgs tam, kas būtu nepieciešams institūcijas reorganizācijas gadījumā, bet tas noteikti būtu mazāks nekā veidojot jaunu institūciju.

Mīnusi: Nav pieredzes kā šāda veida sadarbība varētu notikt.

4.4.4. Ģimenes lietu koordinators - pašvaldības struktūrvienība vai pašvaldības darbinieks.

Funkcijas:      Pašvaldību institūciju sadarbības un darbības koordinēšana ģimenes atbalsta jautājumos; apmācību un izglītojošo programmu koordinēšana pašvaldībā; sadarbība ar reģionālajām institūcijām pakalpojumu izveidē, sniegšanā un ekspertu piesaistīšanā; integrētu ģimenes atbalsta pakalpojumu sniegšanas koordinēšana pašvaldībā; citu speciālistu konsultēšana par ģimenes jautājumu risināšanu; resursu piesaistīšana projektu finansēšanai.

Nepieciešamā rīcība: Pašvaldībās izveidot šādu štata vietu atkarībā no to ieinteresētības gatavības un nepieciešamības.

4.5. Finansējums

Ø      Ģimenes atbalsta centra izveide (valsts budžets);

Ø      Speciālistu apmācība - sociālie darbinieki, kuriem jāspecializējas darbam ar ģimenēm; citi speciālisti, kuriem ir saistība ar atbalstu ģimenei ar bērniem - (valsts budžets; ārvalstu sadarbības partneru līdzfinansējums);

Ø      Līdzdalība ģimenes lietu koordinatora štata vietas izveidē ieinteresētajās pašvaldībās (pašvaldību budžets);

Ø      Konkrētu projektu īstenošana (valsts budžets; sabiedriskās organizācijas; ārvalstu sadarbības partneri).