2005-09-26

METODISKIE IETEIKUMI PAŠVALDĪBĀM

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas

metodiskie ieteikumi pašvaldībām

par pārvaldes uzdevumu deleģēšanu

privāto tiesību subjektiem

pakalpojumu sniegšanas ģimenēm jomā

IEVADS

Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi.

/Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmitā daļa/

Metodiskie ieteikumi izdoti, īstenojot Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izstrādātā Rīcības plāna koncepcijas „Valsts ģimenes politika” īstenošanai 2004. – 2013.gadam 1.2.apakšpunktu, kas paredz izstrādāt metodiskos ieteikumus pašvaldībām par iespējām, piemērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, nodot privāto tiesību subjektiem uzdevumus, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu ģimenēm.

Valsts pārvalde pamatā darbojas publisko tiesību jomā un līdz ar to ir pakļauta publiskajām tiesībām. Publisko tiesību uzdevums ir noteikt valstij specifiskus ierobežojumus. To mērķis ir panākt, lai valsts pakļautos sabiedrības gribai un lai tā savu reālās varas pārsvaru pār privātpersonu apzinīgi vai neapzinīgi neizmantotu tai par ļaunu. Publiskās tiesības tādēļ ir strukturētas tā, lai nodrošinātu demokrātiskā procedūrā noteikto tiesību virsvadību un to realizācijas demokrātiski politisko kontroli.

Privātās tiesības turpretim nosaka tiesiskās attiecības starp divām vienlīdzīgām privātpersonām. Šī tiesību joma principā nav domāta attiecību noteikšanai starp valsti un privātpersonu, jo valsts un privātpersona nav vienlīdzīgi, un valsts nevar (nedrīkst) kā privātpersona brīvi paust savu gribu. Tādēļ valsts pārvaldei regulāri ir jādarbojas publisko tiesību jomā. Tikai izņēmuma kārtā var tikt pieļauts, ka valsts pārvaldei ir tiesības "pāriet" privāto tiesību jomā un tiesiskajā apritē piedalīties tāpat kā privātpersonai. Taču valsts pārvalde var arī sadarboties ar privāto tiesību subjektiem, pati saglabājot publiskas personas statusu.

Pašvaldības varētu izšķirties par labu publisko pakalpojumu sniegšanai privāttiesiskā formā īpaši tad, ja tos var sniegt bez publiskas varas izmantošanas (bez tiesībām izdot administratīvus aktus), piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, vai, ja principā to var nodrošināt privātpersona, piemēram, ārpusskolas bērnu iestāžu dibināšana.

Pašvaldība privāto tiesību subjektus savā darbībā var iesaistīt ar līdzdalības un deleģēšanas starpniecību.

Līdzdalība – pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās valsts un pašvaldību politikas veidošanā. Līdzdalība var būt gan pēc valsts pārvaldes institūcijas iniciatīvas (parasti konsultāciju veidā), gan arī pēc privāto tiesību subjektu ierosmes.

Līdzdarbība – līdzdalības forma, kura izpaužas kā pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšanās publiskās varas uzdevumu formulēšanā, apspriešanā, īstenošanā un novērtēšanā. To parasti konkretizē līdzdarbības līgumi.

Deleģēšana no valsts pārvaldes viedokļa raugoties ir subsidiaritātes principa īstenošanas veids – tas dod iespēju pieņemt lēmumus sniegt pakalpojumus iespējami tuvu iedzīvotājiem. Pilsoniskajai sabiedrībai ir liela nozīme pašvaldību ilgtspējīgā attīstībā, tā arī palielina pašvaldībās pieņemto lēmumu kvalitāti.

Metodisko ieteikumu mērķis ir iedrošināt pašvaldības vairāk sadarboties ar privāto tiesību subjektiem. Minētā pasākuma mērķis ir palielināt to pašvaldību skaitu, kas uzlabojušas ģimenēm sniegto pakalpojumu kvalitāti, izmantojot privāto tiesību subjektu (biedrību, nodibinājumu vai komersantu) palīdzību. Veicinot publiski-privāto partnerību pašvaldību darbībā, var tikt palielināta pašvaldību funkciju efektivitāte.

Iespējamie pašvaldības ieguvumi, nododot savu pārvaldes uzdevumu privāto tiesību subjektiem:

1)      finansiālie ieguvumi - privātpersonu spēja piesaistīt papildus finansējumu savām idejām atvieglo pašvaldības ieguldījumu, kas nepieciešams tikai kā līdzfinansējums (komersanti ne labprāt ziedo līdzekļus pašvaldībai, bet, piemēram, nevalstiskajām organizācijām ziedo labprāt);

2)      sabiedrības uzticība – ja sabiedrības pārstāvji piedalās lēmumu pieņemšanas procesā vai pakalpojumu sniegšanā, tad sabiedrība to uztver, it kā tā tieši piedalītos šajos procesos – piemēram, ja nevalstiskās organizācijas uzņemas atbildību humānās palīdzības sadalē, tad sabiedrība to uztver, it kā tā tieši nosaka vajadzību prioritātes;

3)      sadarbības partneru ieguvums – pašvaldībai un privāto tiesību subjektam sadarbība kādā jomā var kalpot par garantu sekmīgai mērķa sasniegšanai ilgtermiņā;

4)      sabiedriskais novērtējums – nevalstisko organizāciju iniciatīvas sabiedrība atzīst par nepieciešamām un atbalsta tās;

5)      cilvēku resursu ieguvums – cilvēkresursu trūkuma gadījumā pašvaldībā, nevalstiskās organizācijas var sniegt atbalstu.

Saturs

1. Pašvaldības funkcijas pakalpojumu ģimenēm nodrošināšanas jomā

2. Privāto un publisko tiesību līgumi

3. Publisko tiesību līguma slēgšana

    3.1. Līguma subjekti

    3.2. Līguma priekšmets

    3.3. Līguma saturs

    3.4. Līguma slēgšanas kārtība

    3.5. Līguma darbības termiņš

    3.6. Uzraudzība pār līguma izpildi

    3.7. Atbildības sadalījums starp pašvaldību un pilnvaroto personu

4. Izmantotie tiesību akti

5. Pielikums

    5.1. Pielikums Nr.1

    5.2. Pielikums Nr.2

1. Pašvaldības funkcijas pakalpojumu ģimenēm nodrošināšanas jomā

Pašvaldību funkcijas, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu ģimenēm (likuma „Par pašvaldībām” 15.pants):

1.      gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu – pašvaldības rūpējas par rotaļu laukumu izveidi bērniem;

2.      gādāt par iedzīvotāju izglītību – dibina, reorganizē un likvidē internātskolas, speciālās izglītības iestādes un klases bērniem ar speciālām vajadzībām, profesionālās izglītības iestādes un interešu izglītības iestādes, nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošos izglītības vecumu sasniegušos bērnus ar vietām izglītības iestādēs pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai; nodrošina ēdināšanu speciālās izglītības iestādēs un internātskolās; nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs; koordinē bērna tiesību aizsardzību izglītības jomā, nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai skolā un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu, sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā utt.;

3.      rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību – izveido un nodibina pirmsskolas un ārpusskolas bērnu iestādes, dibina, reorganizē un likvidē pašvaldību (tai skaita bērnu) bibliotēkas, nodrošina bibliotēku kā pasaules kultūras mantojuma uzkrājēju, galveno informācijas nodrošinātāju un bibliotēku darbinieku apmācības centru aizsardzību un saglabāšanu un veicina to attīstību;

4.      nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu – nodrošina ģimenes ārsta, feldšera, zobārstniecības un farmaceitisko pakalpojumu pieejamību, organizē mātes un bērna primāro veselības aprūpi;

5.      nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) – nodrošina personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, sniedz sociālo palīdzību maznodrošinātām ģimenēm – naudas vai mantisko pabalstu, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu ģimenēm, kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai; sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (nodrošinot rehabilitāciju dzīvesvietā, dienas centros, grupu dzīvokļos (grupu mājās), servisa dzīvokļos, ilgstošas sociālās rehabilitācijas institūcijās) bērniem, kuri ilgstoši (ilgāk par vienu gadu) atradušies ārpusģimenes aprūpē, ielu bērniem un citām sociālā riska grupām;

6.      gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību – bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pašvaldība nodrošina ārpusģimenes aprūpi ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos — audžuģimenē vai pie aizbildņa. Tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

7.      sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā - pašvaldībai piederošas vai uz likumīga pamata pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas izīrēšana (pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā), sociālā dzīvokļa izīrēšana u.c.;

8.      rūpēties par bezdarba samazināšanu – starp aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem ir arī īpaši pasākumi tieši personām divu mēnešu laikā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (bērna kopšanas perioda) beigām;

9.      īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā – sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu; izstrādā un realizē programmas darbam ar ielas bērniem;

10. organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu – pašvaldībai jānodrošina braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā bērniem līdz 10 gadu vecumam, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā, sociālās aprūpes iestādēs, arī ģimenes bērnunamos, vai mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs, bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām, kuri mācās speciālās izglītības iestādēs vai speciālās izglītības klasēs, skolēniem;

11. veic informatīvos un citus pasākumus.

Pašvaldība var izvēlēties veidu, kā vislabāk nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu. Viens no iespējamiem veidiem ir līgumu slēgšana.

Pašvaldībām, kuras nav izveidojušas pakalpojumu sniedzējus un to pārziņā nav nepieciešamo infrastruktūras objektu, ir pienākums slēgt līgumu ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu likumā paredzēto funkciju izpildi. Šie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta.

2. Privāto un publisko tiesību līgumi

Līgums ir jebkura vairāku tiesību subjektu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, kas rada tiesiskas sekas. Visus līgumus var iedalīt divās lielās grupās: civiltiesiskie līgumi jeb privāto tiesību līgumi, un publisko tiesību līgumi, kas iedalāmi: a) līgumi starp publisko tiesību subjektiem un b) līgumi starp publisko tiesību subjektu un privāto tiesību subjektu. Publisko tiesību līgums ir papildināts un modificēts privāto tiesību līgums, tāpēc tiem abiem ir jāatbilst Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk – Civillikums) un Valsts pārvaldes iekārtas likumā līgumiem noteiktajām prasībām.

2.1. Privāto tiesību līgums ir vairāku privātpersonu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Pašvaldība, būdama publiska persona, ir tiesīga slēgt privāto tiesību līgumu tikai darbojoties privāto tiesību jomā, un tas ir pieļaujams šādos gadījumos:

1) veicot darījumus, kas ir nepieciešami tās darbības nodrošināšanai – tie ir palīgdarījumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldības funkciju izpildīšanu, piemēram, aprīkojuma iepirkšana, darba līgumu slēgšana, remontdarbu vai pētījumu pasūtījumi u.c.

2) sniedzot publiskos pakalpojumus – tur, kur tas ir lietderīgi, pašvaldība tiesiskajām attiecībām starp iestādi un pakalpojumu saņēmēju var izvēlēties privāttiesisku formu, piemēram, privātpersona nodrošina dienas centra pakalpojumus. Publisko pakalpojumu sniegšanai var tikt izveidotas arī komercsabiedrības, kuru pamatkapitāls pieder pašvaldībai. Tomēr jāņem vērā, ka šādu komercsabiedrību primārais uzdevums nav peļņas gūšana.

3) veicot komercdarbību.

Privāto tiesību līgumu formā tiek slēgti pakalpojumu līgumi, būvdarbu līgumi, apvienotie projektēšanas un būvdarbu līgumi, preču piegādes līgumi saskaņā ar likuma „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” normām.

Ar iepirkumu palīdzību pašvaldība nevar nodrošināt tādu pakalpojumu sniegšanu privātpersonām, kas tai jāsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, jo par iepirkuma pašvaldību vajadzībām priekšmetu nevar būt pakalpojumi, kurus sniedz pašvaldība, pamatojoties uz speciālā normatīvajā aktā noteiktajām tiesībām. Iepirkumi tādējādi var būt tikai kā palīglīdzeklis pakalpojumu nodrošināšanai, piemēram, lai varētu nodrošināt sociālo dzīvokļu izīrēšanu, pašvaldība slēdz būvniecības līgumu par ēkas celšanu.

Savā kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu ar privāto tiesību līgumu pašvaldība privāto tiesību subjektam nodot nevar.

2.2. Publisko tiesību līgums ir līgums, kur vismaz viena līgumslēdzēja puse ir publisko tiesību subjekts (valsts un no tās atvasinātie tiesību subjekti).

Starp publisko un privāto tiesību subjektiem ar mērķi nodot pārvaldes uzdevuma izpildi var tikt slēgts deleģēšanas vai līdzdarbības līgums.

Deleģēšanas līgums ir līgums, ko savā starpā slēdz publiska persona un privātpersona ar mērķi deleģēt publisko tiesību subjekta pārvaldes uzdevumu, kas ietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu, privāto tiesību subjektam, ja tādējādi tiek nodrošināta valsts pārvaldes efektivitāte.

Līdzdarbības līgums ir līgums, ko slēdz publiska persona ar privātpersonu, lai pilnvarotu privātpersonu veikt noteiktu pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu.

3. Publisko tiesību līguma slēgšana

3.1. Līguma subjekti

Civillikums nosaka, ka, lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja. Darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā. Tiesību spējīgas tiesiskos darījumos ir kā fiziskas, tā arī juridiskas personas, ja likums nenosaka citādi.

Slēdzot publisko tiesību līgumu, pašvaldība darbojas kā publisko tiesību subjekts – atvasināta publiska persona.

Par pašvaldības iestādes uzdevumu deleģēšanu vai privātpersonu pilnvarošanu veikt pārvaldes uzdevumu lemj pašvaldības orgāns (iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā, piemēram, dome (padome)). Pilnvarošanas gadījumā pašvaldība var paredzēt arī citu subjektu, kas ir tiesīgs slēgt līdzdarbības līgumu.

Privātpersona par deleģēšanas vai līdzdarbības līguma subjektu var būt tikai tad, ja tā ir uz to tiesīga, un deleģēšanas gadījumā – spēj uzdevumu veikt efektīvāk nekā pašvaldība, bet pilnvarošanas gadījumā – spēj uzdevumu veikt vismaz tikpat efektīvi (tas ir, ne sliktāk) kā pašvaldība.

Ja normatīvajos aktos ir noteiktas kādas specifiskas prasības līgumslēdzējam, tad jāievēro arī tās. Piemēram, slēdzot līgumu par sociāla pakalpojuma sniegšanu, pašvaldībai jāizvērtē, vai sociālo pakalpojumu sniedzējs atbilst Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumos Nr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” izvirzītajām prasībām. Piemēram, pakalpojumus bērnu aprūpes institūcijā nodrošina sociālie darbinieki ar augstāko izglītību sociālajā darbā, sociālie aprūpētāji ar atbilstošu izglītību vai zināšanām sociālās aprūpes darbā, praktizēttiesīgu māsu reģistrā reģistrētas medicīnas māsas, aprūpētāji ar zināšanām aprūpes darbā vai citu profesiju darbinieki atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām prasībām. Slēdzot līgumu par sociālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, jāievēro Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumos Nr.1067 „Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem” noteiktais.

Deleģējuma vai līdzdarbības gadījumā pašvaldība ir ieinteresēta piesaistīt valsts pārvaldei konkrētu privātpersonu (praktiski - nevalstisku organizāciju), lai izmantotu tās kompetenci un autoritāti (piemēram, sabiedrībā atzītai un autoritatīvai organizācijai, kas aizstāv bērnu tiesības, tiek deleģēts uzdevums veikt kampaņu pret vardarbību ģimenē), atšķirībā no pašvaldību iepirkuma, kas vienmēr tiek veikts konkursa kārtībā, un kur svarīgi ir vienīgi efektivitātes apsvērumi, un pašvaldībai ir vienalga, kura privātpersona (parasti - komersants) konkursā uzvar.

3.2. Līguma priekšmets

Saskaņā ar Civillikumā noteikto par līguma priekšmetu var būt tikai tas, kas iespējams, pretējā gadījumā darījums nav spēkā. Tomēr nav vajadzīgs, lai darījuma priekšmets jau pastāvētu tā taisīšanas laikā, darījums var attiekties arī uz nākamām lietām. Par tiesiska darījuma priekšmetu var būt tikai tas, kas nav izņemts no privāttiesiskas apgrozības.

Pašvaldība ar līgumu nevar nodot izpildīt privātai personai savas funkcijas, bet tā var deleģēt vai pilnvarot pildīšanai atsevišķu (arī ilgstoši un pastāvīgi pildāmu) pārvaldes uzdevumu, kura izpilde ietilpst pašvaldības kompetencē, vai kādu atsevišķu pakalpojumu. Šādā gadījumā par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā pašvaldība (atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam, izpildvaras administratīvās funkcijas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to).

Par līdzdarbības līguma priekšmetu var būt pārvaldes uzdevums, kas neietver pārvaldes lēmuma sagatavošanu vai pieņemšanu, ja vien, pirmkārt, to veic sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos, tas ir lietderīgi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē un privātpersona to var veikt vismaz tikpat efektīvi kā pati pašvaldība.

Deleģēšanas līguma priekšmets var būt pārvaldes uzdevums, kas ietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu, izņemot

1) nozares politikas un attīstības stratēģijas plānošana un apstiprināšana;

2) nozares darbības koordinācija;

3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzība;

4) publisku personu budžeta apstiprināšana, finansu resursu sadale programmu un apakšprogrammu līmenī, finansu resursu kontrole.

5) administratīvo aktu izdošana, izņemot gadījumu, kad tas paredzēts likumā;

6) uzdevumi, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos;

7) citi uzdevumi, kurus pēc savas būtības drīkst veikt tikai iestādes.

Deleģējot privātpersonai tiesības izmantot valsts varu, jāņem vērā arī tas, ka to var darīt tikai tad, ja:

- deleģēts tiek pakārtots pārvaldes iestādes uzdevums, nevis centrāls uzdevums, kas veido iestādes funkcijas būtisku sastāvdaļu (pašvaldība nevar nodot privātpersonai uzdevumu nodrošināt sociālo pakalpojumu sniegšanu, bet tā var nodot privātpersonai tiesības veikt konkrētus pakalpojumus, piemēram, aprūpi mājās );

- privāto tiesību subjekts šo uzdevumu var veikt efektīvāk;

- netiek samazinātas trešās personas tiesiskās aizsardzības iespējas, piemēram;

- ir nodrošinātas deleģējošās iestādes aptverošas un efektīvas kontroles iespējas (katrā ziņā vismaz pārraudzība, var būt arī pakļautība; audits), kā arī iespējas deleģējumu saprātīgā laika posmā atsaukt, kā arī ārkārtas atsaukuma tiesības, ja uzdevums tiek slikti pildīts vai deleģētās tiesības ļaunprātīgi izmantotas.

3.3. Līguma saturs

Saskaņā ar Civillikuma normām, līguma slēdzējas puses vienojas par līgumā iekļaujamajiem nosacījumiem – līguma priekšmetu, pušu pienākumiem un tiesībām, atbildību, norēķinu kārtību, līguma darbības termiņu, līguma grozīšanu, izbeigšanu un citiem nosacījumiem.

Publisko tiesību līgumā norāda:

1) līdzējus;

2) deleģēto pārvaldes uzdevumu un normatīvo aktu, ar kuru attiecīgais uzdevums nodots deleģētāja kompetencē;

3) deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes termiņu un kārtību;

4) līdzēju konkrēto atbildību;

5) uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritērijus, bet, ja līguma priekšmets ir vienreizējs uzdevums, — arī sasniedzamos rezultātus;

6) savstarpējo norēķinu kārtību, finansu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

7) regulāro pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtību;

8) pilnvarotās personas darbības uzraudzības kārtību;

9) līguma spēkā stāšanās kārtību;

10) līguma darbības termiņu;

11) citus būtiskus līguma nosacījumus (piemēram, strīdu atrisināšanu pārrunu ceļā).

3.4. Līguma slēgšanas kārtība

Pašvaldībai, slēdzot ar privātpersonu deleģēšanas vai līdzdarbības līgumu, jāvērtē privātpersonas juridiskais statuss, tās pieredze, reputācija, resursi, personāla kvalifikācija un citi kritēriji, kā arī tas, vai privātpersona attiecīgo uzdevumu spēs veikt efektīvāk par pašu pašvaldību (deleģēšanas gadījumā) vai vismaz tikpat efektīvi (pilnvarošanas gadījumā). Normatīvajos aktos nav paredzēti efektivitātes vērtēšanas principi, kritēriji vai kārtība, bet par efektivitātes izvērtēšanu atbildīgs ir deleģētājs vai pilnvarotājs.

Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu personu apvienībai, jāvērtē, vai tā nepārstāv atsevišķas mantiski vai citādi ieinteresētas grupas intereses.

Par pašvaldības kompetencē esoša pārvaldes uzdevuma deleģēšanu deleģētājam jāinformē tiešās pārvaldes iestāde, kam pašvaldība ir padota. Ja deleģēšanas termiņš pārsniedz gadu un pašvaldības deputātu pilnvaru laiku, deleģēšanas līgums ar šo tiešās pārvaldes iestādi arī jāsaskaņo. Lēmumā par deleģēšanu jākonstatē deleģēšanas pieļaujamība un jāreglamentē deleģēšanas noteikumi.

Par nodomu slēgt līdzdarbības līgumu pilnvarotājam jāinformē augstāka iestāde un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos arī augstākā iestāde.

Līdzdarbības līguma projektam jābūt publiski pieejamam vismaz 10 dienas pirms parakstīšanas. Par tā publisku pieejamību atbild pilnvarotājs.

Kārtība, kādā pastarpinātās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, ārpus Valsts pārvaldes iekārtas likuma citos normatīvajos aktos nav noteikta, tāpēc pati pašvaldība var noteikt kārtību, kādā iesniedzams pieteikums līdzdarbības līguma slēgšanai, vai un kā organizējams konkurss līdzdarbības līguma slēgšanai utt.

Pašvaldība noslēgto līdzdarbības līgumu 10 dienu laikā pēc tā noslēgšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai vietējā laikrakstā un, ja iespējams, ievieto iestādes mājas lapā internetā.

3.5. Līguma darbības termiņš

Publisko tiesību līgums beidzas, izbeidzoties termiņam, uz kādu līgums noslēgts.

Ja deleģēšanas līguma termiņš pārsniedz trīs gadus, katrs līdzējs var to uzteikt, ievērojot viena gada uzteikuma termiņu. Līgumā var paredzēt arī īsāku uzteikuma termiņu. Līgumu var uzteikt, neievērojot uzteikuma termiņu, ja otrs līdzējs rupji pārkāpj līguma noteikumus vai arī pastāv citi svarīgi iemesli, kas neļauj turpināt līguma attiecības. Līgumu uzsaka, ja vairs nepastāv tā noslēgšanas pamatnoteikumi (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pants) vai speciālie deleģēšanas nosacījumi privātpersonai (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42.pants).

3.6. Uzraudzība pār līguma izpildi

Deleģējot pārvaldes uzdevumu ar līgumu, attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi pilnvarotā persona atrodas tās pašvaldības padotībā, kura slēdz līgumu. Pilnvarotajai personai ir pienākums pildīt deleģēšanas līguma nosacījumus un pašvaldībai, kura tai ir deleģējusi pārvaldes uzdevumu, sniegt informāciju, ko pašvaldība pieprasa sakarā ar deleģētā uzdevuma izpildi.

Uzraudzībai pār pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt pilnīgai un efektīvai. Konkrētu padotības formu un saturu nosaka, ņemot vērā deleģētā pārvaldes uzdevumu saturu un citus apsvērumus:

Pakļautība - pašvaldībai ir tiesības dot rīkojumu pilnvarotajai personai, kā arī atcelt pilnvarotās personas lēmumu,

Pārraudzība - pašvaldībai ir tiesības pārbaudīt pilnvarotās personas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Deleģējot uzdevumus, kas nav saistīti ar administratīvā akta izdošanu, izpildītājs parasti atrodas pārraudzībā. (Gadījumos, kad pilnvarotajai personai pašvaldība ir deleģējusi tiesības izdot administratīvos aktus, pilnvarotā persona atrodas attiecīgās pašvaldības funkcionālā pakļautībā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Pilnvarotais subjekts pilnībā tiek iekļauts Ministru Kabineta padotības sistēmā kā pakļautībā esoša iestāde.)

Pašvaldība, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Pašvaldība ir pilnvarotās personas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita iestāde.

3.7. Atbildības sadalījums starp pašvaldību un pilnvaroto personu

Deleģējot atsevišķu pārvaldes uzdevumu vai pilnvarojot privātpersonu to veikt, par funkcijas izpildi kopumā un par uzdevuma izpildi atbild attiecīgā pašvaldība. Mantiskos zaudējumus un personisko kaitējumu, kas nodarīts trešajai personai, atlīdzina no pašvaldība budžeta.

Privātpersona regresa kārtībā atlīdzina zaudējumus attiecīgajai pašvaldībai, ja zaudējumi radušies privātpersonas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā (deleģēšanas un līdzdarbības līguma gadījumā) vai ja pilnvarotā persona neizpilda vai pienācīgi nepilda tai nodoto uzdevumu (deleģēšanas līguma gadījumā).

4. Izmantotie tiesību akti

1.   Likums „Par pašvaldībām”

2.   Valsts pārvaldes iekārtas likums

3.   Latvijas Republikas Civillikums

4.   Likums „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”

5.   Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

6.   Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumi Nr.1067 „Noteikumi par kārtību, kādā persona saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”

7.   Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumi Nr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”

8.   Ministru kabineta 2003.gada 29.jūnija noteikumi Nr.419 „Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, un līdzdarbības līgumu publiskošanas kārtība”

Pielikums Nr.1.

Līdzdarbības līgums par_________________

 ^{(līguma priekšmets)}

________ , 200_.gada __. ________

________________________ reģ. Nr.________ , tās __________________

^{(pašvaldība)                                                                                                               (pilnvarotās personas amats, vārds, uzvārds)}

________________________ personā, kas darbojas uz _________________

^{(pilnvarojumu apliecinošais dokuments)}

pamata (turpmāk — Pilnvarotājs) un ________________________________ ,

^{(privāto tiesību subjekts)}

reģ. Nr._____________ , tās _____________________________________

^{(pilnvarotās personas amats, vārds, uzvārds)}

personā, kas darbojas uz __________________________ pamata (turpmāk –

^{(pilnvarojumu apliecinošais dokuments)}

Pilnvarotā persona), abi kopā turpmāk - Puses, noslēdz šādu Līdzdarbības līgumu (turpmāk - Līgums):

I. Līguma priekšmets

1. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. – 53.pantu un Ministru kabineta 2004.gada 29.jūlija noteikumiem Nr. 419 “Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, un līdzdarbības līgumu publiskošanas kārtība” Pilnvarotājs ar šo Līgumu pilnvaro Pilnvaroto personu veikt likuma „Par pašvaldībām”15.panta pirmās daļas ___.punktā noteiktās funkcijas ietvaros esošo uzdevumu _______________________________________ [1]

^{(pārvaldes uzdevums)}

(turpmāk — Darbi) atbilstoši šī Līguma nosacījumiem.

2. Darbi tiek veikti___________________________________________

^{(pasākumi uzdevuma izpildīšanai)}

__________________________________________________________ [2]. Darbi tiek veikti saskaņā ar rīcības plānu, kuru izstrādā Pilnvarotā persona un apstiprina Pilnvarotājs. Pilnvarotājs var mainīt rīcības plānu, rakstiski par to vienojoties ar Pilnvaroto personu. Rīcības plāns ir šī līguma pielikums un ir tā neatņemama sastāvdaļa.

II. Pilnvarotās personas tiesības un pienākumi

3. Pilnvarotā persona apņemas veikt Līguma 2.punktā norādītos Darbus atbilstoši rīcības plānam un izmantojot tās darbiniekus, prasmes un iemaņas vislabākajā veidā.

4. Pilnvarotā persona veic Darbus sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos.

5. Rīcības plānā norāda paredzamo Darbu tēmas, norises laiku un citu informāciju par Darbu saturu, ko Puses uzskata par nozīmīgu. Izstrādājot rīcības plānu, Pilnvarotā persona ievēro Pilnvarotāja ieteikumus. Rīcības plāns ir šā līguma neatņemama sastāvdaļa.

6. Pilnvarotā persona informē Pilnvarotāju par plānotajiem Darbiem sekojoši:

6.1. nosūtot Pilnvarotājam elektroniski paredzamā Darba norises laiku, programmu un izdevumu tāmes projektu;

6.2. pilnvarotā persona var rakstiski ieteikt Pilnvarotājam izdarīt saturiskas izmaiņas kārtējā Darba programmā, taču ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pirms konkrētā Darba uzsākšanas;

6.3. pilnvarotā persona nodrošina Darbu programmas pieejamību interneta mājas lapā, atjaunojot informāciju 2 (divu) darba dienu laikā pēc notikušajām izmaiņām, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

7. Pilnvarotā persona 10 (desmit) darba dienu laikā pēc kārtējā Darba izpildes iesniedz Pilnvarotājam rakstisku atskaiti par paveikto, rēķinu, finanšu atskaiti par līdzekļu izlietojumu, kā arī tiek sastādīts Darba nodošanas — pieņemšanas akts.

8. Pilnvarotā persona nozīmē pārstāvi Pušu savstarpējām sarunām šī Līguma izpildes nodrošināšanai.

9. Pilnvarotā persona šajā Līgumā noteikto saistību izpildi nodrošina, izmantojot savus materiāli tehniskos un administratīvos resursus.

III. Pilnvarotāja tiesības un pienākumi

10. Pilnvarotājs veic apmaksu saskaņā ar Līgumā noteikto savstarpējo norēķinu kārtību.

11. Konstatējot šī Līguma nepienācīgu izpildi Darbu veikšanā vai to kvalitātē, Pilnvarotājs ne vēlāk kā 10 (desmit) darba dienu laikā no konstatācijas brīža rakstveidā iesniedz Pilnvarotajai personai pretenzijas par Līguma nosacījumu neizpildi un Pilnvarotā persona 10 (desmit) darba dienu laikā sniedz paskaidrojumus par attiecīgajām pretenzijām. Ja Pilnvarotājs neuzskata paskaidrojumus par pamatotiem, tas ne mazāk kā 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš brīdina Pilnvaroto personu par Līguma laušanu.

12. Pilnvarotājs ir tiesīgs rakstveidā uzdot Pilnvarotajai personai veikt nepieciešamās darbības Darbu organizēšanas un izpildes kvalitātes uzlabošanai, un ne vēlāk kā 1 (mēnesi) pēc uzdevuma iesniegšanas saņemt apstiprinošu atskaiti par Pilnvarotās personas veiktajiem konkrētajiem uzlabojumiem.

13. Pilnvarotājs nozīmē pārstāvi Pušu savstarpējām sarunām šī Līguma izpildes nodrošināšanai.

14. Pilnvarotājs regulāri sniedz Pilnvarotajai personai precīzas ziņas, kas nepieciešamas šajā Līgumā noteikto Darbu izpildei.

IV. Līguma summa un savstarpējo norēķinu kārtība

15. Līguma summa ir LVL__________ , tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (PVN 18%).

16. Pilnvarotājs 15.punktā norādīto Līguma summu Pilnvarotajai personai izmaksā šādā kārtībā:

16.1. avansa maksājumu 20% apmērā, kas sastāda LVL _______ Pilnvarotājs samaksā 10 (desmit) bankas darba dienu laikā pēc Līguma abpusējas parakstīšanas un Pilnvarotās personas rēķina saņemšanas;

16.2. pārējās summas apmaksa notiek pēc katra paveiktā Darba uz Pilnvarotās personas izrakstīta rēķina pamata 10 (desmit) bankas darba dienu laikā pēc rēķina, finanšu atskaites par līdzekļu izlietojumu un Pušu abpusējas Darbu pieņemšanas — nodošanas akta parakstīšanas.

17. Maksājumi tiek veikti ar pārskaitījumu uz Pilnvarotās personas norēķinu kontu bankā. Par maksājuma izdarīšanas dienu tiek uzskatīta diena, kurā veikts maksājuma uzdevums bankā.

18. Katra no Pusēm sedz savus izdevumus par bankas pakalpojumiem, kas saistīti ar naudas pārskaitījumiem.

V. Darbu izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji un sasniedzamie rezultāti

19. Darbu izpildes procesā jāveicina un jāsekmē ____________________

____________________________________________________________

^{(darbu izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji un sasniedzamie rezultāti)}

___________________________________________________________ [3] saskaņā ar Pilnvarotāja apstiprināto rīcības plānu.

20. Pilnvarotā persona apkopo un analizē Darbu materiālus, ņem vērā norādītos ieteikumus, tādējādi uzlabojot Darbu saturu un norisi, un ne retāk kā vienu reizi ceturksnī iesniedz Pilnvarotājam rakstisku atskaiti par paveikto Darbu vērtējumu, to analīzi un veiktajiem uzlabojumiem.

VI. Pušu atbildība

21. Par Līguma saistību neizpildi vai nepilnīgu izpildi Puses atbild saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šo Līgumu.

22. Gadījumā, ja Pilnvarotā persona neizpilda savas saistības Līgumā noteiktajos termiņos, Pilnvarotājs ir tiesīgs pieprasīt no Pilnvarotās personas kavējuma procentus par katru nokavēto dienu 0,1% apmērā no Līguma summas.

23. Gadījumā, ja Pilnvarotājs nesamaksā Pilnvarotajai personai Līgumā noteiktajos termiņos, Pilnvarotā persona ir tiesīga pieprasīt no Pilnvarotāja kavējuma procentus par katru nokavēto dienu 0,1% apmērā no laikā nesamaksātās summas.

24. Puses tiek atbrīvotas no atbildības par Līguma nepildīšanu, ja tā rodas nepārvaramas varas rezultātā pēc Līguma noslēgšanas un ja viena Puse par šādu apstākļu iestāšanos ir informējusi otru Pusi 5 (piecu) darba dienu laikā no šādu apstākļu rašanās dienas. Šādā gadījumā Līgumā noteiktais izpildes un samaksas termiņš tiek attiecīgi pagarināts par tādu laika periodu, par kādu nepārvaramās varas apstākļi ir aizkavējuši Līguma izpildi, bet ne ilgāk par 2 (diviem) mēnešiem.

25. Gadījumā, ja nepārvaramas varas apstākļi turpinās ilgāk nekā 30 (trīsdesmit) dienas, Puses ir tiesīgas izbeigt Līgumu, par to rakstiski brīdinot viena otru 5 (piecas) darba dienas iepriekš.

VII. Pilnvarotās personas darbības uzraudzības kārtība

26. Par Līgumā norādīto Darbu izpildi atbildīgā Pilnvarotāja amatpersona veic uzraudzību pār Pilnvarotās personas darbību, kas saistīta ar Līgumā noteikto saistību izpildi. Pilnvarotājs ir tiesīgs ar rakstisku uzdevumu papildus jau Līgumā noteiktajām atskaitēm un informācijai jebkurā laikā pieprasīt no Pilnvarotās personas visa veida informāciju, kas saistīta ar šajā Līgumā noteikto saistību izpildes darbībām, tai skaitā finanšu izlietojumu un tā pamatotību, rīcības plānā veiktajām izmaiņām, personu piedalīšanos Darba izpildē un citu ar Līgumu izpildi saistītu informāciju. Pilnvarotajai personai ir pienākums ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā pēc šāda rakstiska pieprasījuma saņemšanas iesniegt rakstiski pieprasīto informāciju Pilnvarotājam.

VIII. Līguma spēkā stāšanās kārtība un darbības termiņš

27. Līgums stājas spēkā ar tā abpusējas parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz 2005.gada ____. _________________________ .

28. Puses, savstarpēji par to rakstiski vienojoties, Līgumu var pagarināt, taču ne vairāk kā uz 2 (diviem) gadiem.

29. Puses var izbeigt Līgumu, par to savstarpēji rakstiski vienojoties.

30. Viena Puse ir tiesīga vienpusēji lauzt Līgumu, rakstiski par to brīdinot otru Pusi 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš, ja netiek pildītas Līgumā noteiktās saistības.

IX Strīdu atrisināšana

31. Strīdus un nesaskaņas, kas var rasties šī Līguma izpildes rezultātā vai sakarā ar šo līgumu, puses centīsies atrisināt pārrunu ceļā. Ja puses nevar panākt vienošanos, tad domstarpības risināmas tiesā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

32. Jautājumu par Līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību un izpildes pareizību izlemj Administratīvā rajona tiesa.

X. Noslēguma noteikumi

33. Visi Līguma grozījumi un papildinājumi ir spēkā tikai tad, ja tie ir noformēti rakstveidā, Puses tos ir abpusēji parakstījušas un apzīmogojušas. Šādi Līguma grozījumi un papildinājumi ar to abpusējas parakstīšanas brīdi kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

34. Pilnvarotā persona nav tiesīga bez Pilnvarotāja rakstiskas piekrišanas nodot kādu no Līgumā noteikto saistību izpildi trešajām personām, izņemot gadījumus, kad Pilnvarotās personas saistības pārņem tās likumīgais tiesību pārņēmējs vai ar Pilnvarotāju saskaņojumu. Pilnvarotājs savu Līguma saistību izpildi var nodot trešajai personai, par to rakstiski informējot Pilnvaroto personu ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešus pirms saistību faktiskās nodošanas.

35. Līgums sastādīts latviešu valodā uz  lapām 2 (divos) identiskos eksemplāros ar vienādu juridisko spēku, pa vienam eksemplāram katrai Pusei.

36. Pušu juridiskās adreses un rekvizīti:

Pielikums Nr.2.

Deleģēšanas līgums

________ , 200_.gada __. ____________

Šis līgums tiek noslēgts starp _____________________ (turpmāk tekstā –

^{(pašvaldība)}

Pašvaldība), kuras vārdā rīkojas_________________________________ , no

^{(amats, vārds, uzvārds)}

vienas puses, un________________________________ (turpmāk tekstā –

^{(privāto tiesību subjekts)}

Pilnvarotā persona), kura vārdā saskaņā ar _______________________ rīkojas

^{(pilnvarojuma pamats)}

__________________________ , no otras puses.

^{(amats, vārds, uzvārds)}

Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļu, līgumslēdzējas puses vienojas par sekojošo:

1. Deleģētais pārvaldes uzdevums

Pašvaldība deleģē un Pilnvarotā persona apņemas veikt šādu likuma „Par pašvaldībām” 15.panta ____ daļas ______  punktā noteiktās funkcijas ietvaros esošu pārvaldes uzdevumu

________________________________________________________

________________________________________________________

_______________________________________________________ [4].

2. Deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes kārtība un termiņš

2.1. Realizējot deleģēto pārvaldes uzdevumu, Pilnvarotā persona:

2.1.1.__________________________________________________ [5];

2.2. Pilnvarotā persona nodrošina šī Līguma 1.1. punktā noteiktā uzdevuma izpildi Pašvaldības piešķirto līdzekļu un no citām organizācijām piesaistītā finansējuma ietvaros.

2.3. Deleģētais pārvaldes uzdevums izpildāms līdz _____ .

3. Pušu padotība un atbildība

3.1. Pilnvarotā persona attiecībā uz deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildi atrodas Pašvaldības padotībā.

3.2. Pašvaldība nodrošina deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes pilnīgu un efektīvu uzraudzību.

3.3. Līgumslēdzējas puses atbild saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pilnā apmērā par savu līgumisko saistību pārkāpumu.

4. Līguma izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji un sasniedzamie rezultāti

4.1. Deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes procesā___________________

^{(ar uzdevuma izpildi sasniedzamie rezultāti)}

____________________________________________________________

___________________________________________________________ .

4.2. Deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji ir _

^{(uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji)}

____________________________________________________________

____________________________________________________________ .

5. Savstarpējo norēķinu kārtība un finansu resursu piešķiršanas noteikumi, pārskatu sniegšanas kārtība

5.1. Pašvaldība apņemas katru gadu piešķirt Pilnvarotajai personai finansu līdzekļus tādā apmērā, kas paredzēts deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai Pašvaldības budžeta ietvaros. Pilnvarotajai personai ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus Pašvaldībai tās budžeta sastādīšanai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai.

5.2. Pilnvarotā persona katru gadu sniedz saturisko atskaiti par padarīto un finansu atskaiti par izlietoto budžetu reizi ceturksnī.

5.3. Pilnvarotās personas darbības finansu kontrole tiek veikta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

5.4. Vienu reizi mēnesī Pilnvarotā persona informē Pašvaldību par savu darbību un organizētajiem pasākumiem.

6. Līguma darbības termiņš

6.1. Līgums tiek noslēgts uz laika periodu no ____ līdz______________ .

6.2. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

6.3. Pašvaldība, ne mazāk kā 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš rakstiski brīdinot Pilnvaroto personu, ir tiesīga vienpusēji pirms termiņa lauzt Līgumu tikai tad, ja:

6.3.1. Pilnvarotā persona nepilda šī Līguma 1.1. punktu, t.i., neveic deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildi;

6.3.2. Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatē, ka piešķirtie finansu līdzekļi tiek izmantoti neracionāli vai citiem mērķiem.

6.4. Pilnvarotā persona, ne mazāk kā 30 (trīsdesmit) dienas iepriekš rakstiski brīdinot Pašvaldību, ir tiesīga vienpusēji pirms termiņa lauzt Līgumu tikai tad, ja Pašvaldības budžetā netiek paredzēti vai tiek paredzēti līdzekļi nepietiekamā apjomā deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai.

7. Strīdu atrisināšana

7.1. Ja viena līgumslēdzēja puse pārkāpusi kādu no šī Līguma noteikumiem, otrai līgumslēdzējai pusei 10 darba dienu laikā ir tiesības iesniegt rakstveida pretenziju, kurā norādīts pārkāpuma raksturs un Līguma punkts, kuru otra līgumslēdzēja puse uzskata par pārkāptu. Paskaidrojumus par šo pretenziju var iesniegt 10 darba dienu laikā.

7.2. Strīdus un nesaskaņas, kas var rasties šī Līguma izpildes rezultātā vai sakarā ar šo līgumu, puses centīsies atrisināt pārrunu ceļā. Ja puses nevar panākt vienošanos, tad domstarpības risināmas tiesā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

7.3. Jautājumu par Līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību un izpildes pareizību izlemj Administratīvā rajona tiesa.

8. Citi noteikumi

8.1. Līgumslēdzējas puses apliecina, ka:

8.1.1. šī Līguma slēgšana nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē pušu darbību;

8.1.2. attiecībā uz līgumslēdzējiem likumos, noteikumos un citos normatīvajos vai administratīvajos aktos nav noteikti nekādi ierobežojumi slēgt šo Līgumu.

8.2. Līgums sastādīts latviešu valodā uz trim lapām divos eksemplāros ar vienādu juridisko spēku, no kuriem viens glabājas Pašvaldībā, bet otrs – pie Pilnvarotās personas.

8.3. Pušu juridiskās adreses un rekvizīti:

[1] Piemēram, izstrādāt un realizēt programmu darbam ar ielu bērniem; veikt kampaņu pret vardarbību ģimenē; sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus; organizēt kampaņu par mātes un bērna primāro veselības aprūpi u.c.

[2] Piemēram, organizējot seminārus, konferences, lekcijas un citus pasākumus, veicot socioloģiskus, izveidojot un apkalpojot bezmaksas uzticības tālruni, pa kuru var saņemt atbalstu, konsultāciju un palīdzību, informāciju utt.

[3]Piemēram, ielu bērnu integrācija sabiedrībā un pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju atbalsts ielu bērnu interešu aizstāvībai, jāvairo informācijas pieejamība iedzīvotājiem par ar līguma priekšmetu saistītajiem jautājumiem, problēmu risinājumu iespējām un veidiem utt.

[4] Piemēram, dibināt ārpusskolas izglītības iestādi, nodrošināt izglītības iestādes audzēkņiem profilaktisko veselības aprūpi utt.

[5] Piemēram, koordinē un organizē uzdevuma izpildi, izvēlas telpas, piesaista finansējumu no citām organizācijām utt.