2008-08-13

FRANCIJAS UN SLOVĒNIJAS PREZIDENTŪRA

I sadaļa. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetencē esošo nozares politiku attīstība Slovēnijas prezidentūras laikā un plānotā attīstība Francijas prezidentūras laikā.

A     Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetencē esošo nozares politiku attīstība Slovēnijas prezidentūras laikā:

1.     Jaunatnes politikas jomā tika pieņemti šādi lēmumi:

a)     Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju svarīgākie vēstījumi Pavasara Eiropadomei par Eiropas Jaunatnes pakta turpmāku īstenošanu;

b)    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par jauniešu ar mazākām iespējām līdzdalību;

c)     Atsauces dokuments jaunatnes lietu ministru apspriedēm par starpkultūru dialogu un jauniešiem.

2.     Bērnu un ģimenes politikas jomā turpinājās darbs pie šādu tiesību aktu izstrādes:

d)   Priekšlikums Eiropas Padomes Regulai par piekritību, piemērojamo likumu, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās;

e)  Priekšlikums Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām.

a)    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju svarīgākie vēstījumi Pavasara Eiropadomei par Eiropas Jaunatnes pakta turpmāku īstenošanu.

Svarīgāko vēstījumu dokumenta par Eiropas Jaunatnes pakta turpmāku ieviešanu mērķis ir jaunatnes politikas jomas kontekstā definēt turpmākās ieteicamās prioritātes Eiropas Jaunatnes pakta turpmākai ieviešanai, kuras īpaši nepieciešams uzsvērt, lai sasniegtu Eiropas Jaunatnes paktā noteiktos mērķus - nodarbinātība, integrācija un sociālā stāvokļa uzlabošana, izglītība, mācības un mobilitāte un profesionālās darbības un ģimenes dzīves saskaņošana. Svarīgāko vēstījumu dokumentā Padome izvirza trīs galvenās prioritātes turpmākai efektīvai Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanai:

1) jauniešu nodarbinātībai, dalībai izglītībā un apmācībās un sociālajai iekļaušanai vajadzētu joprojām būt svarīgiem ekonomisko un sociālo stratēģiju mērķiem, un dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz konkrētiem pasākumiem, lai īstenotu šos uzstādījumus;

2) īpaša uzmanība jāpievērš jauniešiem ar mazākām iespējām, jo īpaši atbalstot aktīvāku profesionālo virzīšanu, sniedzot daudzdisciplīnu atbalstu un izvēršot īpaši pielāgotus pasākumus;

3) jāturpina jaunatnes dimensijas nozīmīguma attīstīšanu caur starpsektorālu pieeju un jauniešu iespēju palielināšanu Lisabonas stratēģijas kontekstā.

Svarīgāko vēstījumu dokuments tika pieņemts 2008.gada 14.februāra Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē.    

Latvija atbalsta svarīgāko vēstījumu dokumentu un īpaši dokumentā paustās prioritātes turpmākai Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanai. Latvijā līdz šim efektīvi tiek īstenota politika jaunatnes nodarbinātības veicināšanā un Eiropas Jaunatnes pakta mērķu sasniegšanā, bet arī turpmāk ir nepieciešams uzsvērt jaunatnes lomu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu sabiedrības attīstību.

b)    Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par jauniešu ar mazākām iespējām līdzdalību.

Rezolūcijas projekts par jauniešu ar mazākām iespējām līdzdalību mērķis ir jaunatnes politikas jomas kontekstā uzsvērt nepieciešamību veicināt jauniešu ar mazākām iespējām līdzdalību sabiedrībā un jaunatnes politikā. Rezolūcijā īpaši uzsvērts, ka jauniešiem ar mazākām iespējām ir jāpievērš īpaša uzmanība un būtu nepieciešams nodrošināt īpaši pielāgotus pasākumus jau sākotnējā stadijā, lai integrētu jauniešus ar mazākām iespējām sabiedrībā.

Rezolūcija tika pieņemta 2008.gada 22.maija Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomes sanāksmē.

Latvija atbalsta Rezolūcijas projektu par jauniešu ar mazākām iespējām līdzdalību. Latvijā līdz šim tiek īstenota politika jauniešu ar mazākām iespējām iesaistīšanai sabiedrības dzīvē, īpaši izglītības un nodarbinātības politikas ietvaros, kopš 2008.gada jaunieši ar mazākām iespējām ir īpaši nozīmīga jaunatnes politikas mērķauditorija, tāpēc Latvijai ir būtiskas Rezolūcijas projektā paustās rekomendācijas un to īstenošana esošo programmu ietvaros.

c)  Atsauces dokuments jaunatnes lietu ministru apspriedēm par starpkultūru dialogu un jauniešiem.

Atsauces dokuments ir Slovēnijas Prezidentūras sagatavots informatīvais materiāls ar mērķi veicināt Jaunatnes ministru padomes 2008.gada 14.februāra diskusijas par starpkultūru dialoga nozīmi jaunatnes jomā.

Pēdējos gados starpkultūru dialogs ir kļuvis par svarīgu Eiropas kopienas darbības elementu, tomēr parādās nepieciešamība pēc dziļāka un strukturētāka starpkultūru dialoga, kas iesaistītu visu Eiropas sabiedrību kopumā. Starpkultūru dialogs ir viena no prioritārajām tēmām jaunatnes politikas jomā Eiropā 2008.gadā. Tuvinot jauniešus un veidojot sadarbību jauniešu starpā, starpkultūru dialogs mazina sociālo atstumtību un tādējādi veicina jauniešu līdzdalību un aktīvu pilsoniskumu. Tādēļ starpkultūru dialogu var uzskatīt par instrumentu, ar ko sekmē Eiropas jaunatnes politikas prioritāro jomu mērķu un īpaši kopējo līdzdalības mērķu izpildi.

Atsauces dokumentā tiek uzsvērta jaunatnes politikas jomas sasaiste ar kultūras un izglītības politikām, it īpaši starpkultūru dialoga jomā. Kultūras popularizēšana, kultūras pieejamības jauniešiem nodrošināšana, jaunrade, starpkultūru izpratnes, cilvēktiesību izglītība, ikdienas mācīšanās, neformālā ārpusskolas izglītība, darbs ar jaunatni ir galvenie pīlāri starpkultūru dialoga veicināšanai jauniešu vidū. Vienlaikus tiek uzsvērta strukturētā dialoga loma un īpaši jaunatnes organizāciju līdzdalības nepieciešamība starpkultūru dialoga nodrošināšanai.

Atsauces dokuments tika pieņemts Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē 2008.gada 14.februārī.

Latvija atbalsta atsauces dokumentu un īpaši dokumentā pausto nostāju par nepieciešamību veicināt jauniešu līdzdalību starpkultūru dialoga nodrošināšanā.

d)  Priekšlikums Eiropas Padomes Regulai par piekritību, piemērojamo likumu, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās.

Regulas projekta mērķis ir likvidēt jebkādus šķēršļus, kas kavē uzturlīdzekļu piedziņu Eiropas Savienībā. Regulas projekts aptver šādus galvenos jautājumus - vienotu lietu piekritība, piemērojamā likuma noteikumu un procesuālo normu harmonizācija, vienkāršota spriedumu atzīšanas ieviešana un sadarbība starp kompetentajām dalībvalstu iestādēm.

Slovēnijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomes Civillietu komitejas sanāksmēs tika turpinātas diskusijas par Regulas projektu. Slovēnijas prezidentūras laikā 2008.gada 5. – 6.jūnijā notika  Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā attiecībā uz Regulas projektu tika izskatīti šādi jautājumi: panākt kompromisu attiecībā uz Regulas projekta darbības jomu, jurisdikcijas jautājumiem, piemērojamo likumu, atzīšanu un izpildāmību, izpildi, pārskatīšanas klauzulu un risinājumu attiecībā uz Apvienotās Karalistes pozīciju; aicināt Padomes Civillietu komiteju turpināt darbu Regulas projekta ietvaros, ņemot par pamatu 5. – 6.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomes politiskās vadlīnijas. 

Latvija atbalstīja Slovēnijas prezidentūras mērķi 5. – 6.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē vienoties par kompromisu par tādiem jautājumiem kā par Regulas projekta darbības jomu, jurisdikciju, piemērojamo likumu, atzīšanu un izpildāmību, izpildi, pārskatīšanas klauzulu un kompromisa risinājumu attiecībā uz Apvienoto Karalisti, kaut arī iepriekš par atsevišķiem jautājumiem Latvija bija iebildusi, piemēram, pret pilnīgu exequatur prasības atcelšana Regulas projekta kontekstā, kas padarītu iespējamu vienas dalībvalsts tiesas nolēmuma automātisku izpildi citās dalībvalstīs. (Ņemot vērā Slovēnijas prezidentūras piedāvāto kompromisu, Latvija tomēr atbalstīja pilnīgu exequatur prasības atcelšanu, jo Regulas projektā ir izstrādāts jauns 25b.pants, kā arī ir paredzētas garantijas parādnieka tiesību aizsardzībai.)

Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku Regulas projekta pieņemšanu. Latvija atbalsta uzturēšanas saistību jautājumu regulēšanu ar speciālu regulu Eiropas Savienības līmenī. Tiesiskais regulējums, kas vērsts uz uzturēšanas saistību jautājumu pārrobežu lietu efektīvāku risinājumu, ir nepieciešams. Pārrobežu lietās ir īpaši problemātiski panākt uztura piedziņu, jo nereti uzturēšanas saistību lietās uztura kreditors ir persona, kurai ir ierobežotas finansiālas iespējas panākt sev labvēlīgu risinājumu, kā arī personu iespējas iegūt uztura maksājumus no ārvalstīm nereti ietekmē dažādais tiesiskais regulējums attiecīgajā dalībvalstī, piemēram, kolīziju normas, kas nosaka piemērojamo likumu, tiesību akti, kas nosaka lēmuma pieņemšanas kārtību un lēmuma izpildes kārtību. Līdz ar to ir pamatoti ieviest tādu tiesisko regulējumu, kas būtu personām pārskatāmāks, kā arī lielākā mērā iesaistītu dalībvalstu kompetentās iestādes palīdzības sniegšanā personām. Sadarbības mehānisms, kad lūgumi par nolēmumu izpildi tiktu izskatīti ar centrālo iestāžu palīdzību, lielā mērā atvieglotu personām iespēju saņemt līdzekļus uzturam pēc tam, kad jau ir pieņemts nolēmums kādā dalībvalstī.

Latvija Slovēnijas prezidentūras laikā ir aktīvi piedalījusies Eiropas Savienības Padomes Civillietu komitejas sanāksmēs un paudusi Latvijas viedokli par Regulas projektu, kā arī piedalījās 5. – 6.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē.

d)  Priekšlikums Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām.

Amsterdamas Līgums nosaka mērķi pakāpeniski izveidot kopīgu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, cita starpā pieņemot pasākumus attiecībā uz tiesisko sadarbību civillietās. Saskaņā ar EK Līguma 65. pantu Kopiena pieņem pasākumus tiesu iestāžu sadarbībai pārrobežu civillietās, ciktāl tas vajadzīgs iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanai. Līguma 65. panta b) apakšpunktā īpaši norādīta „saderības veicināšana noteikumos, ko dalībvalstis piemēro attiecībā uz tiesību normu kolīzijām un jurisdikcijas konfliktiem.”

Tiesību kolīziju normu saskaņošana veicina spriedumu savstarpējo atzīšanu. Tas, ka dalībvalstu tiesas piemēro vienādas kolīziju normas, lai noteiktu konkrētajai situācijai piemērojamās tiesības, veicina savstarpējo uzticību saistībā ar citu dalībvalstu pieņemtajiem tiesu lēmumiem.

Eiropadome jautājumam par šķiršanās lietām piemērojamām tiesībām ir pievērsusies divreiz. Eiropadome Vīnē 1998. gadā noteica, ka laulības šķiršanai piemērojama tiesību instrumenta radīšanas iespēja jāapsver piecu gadu laikā pēc Amsterdamas līguma spēkā stāšanās. Vēlāk Eiropadome 2004. gada novembrī aicināja Komisiju 2005. gadā iesniegt Zaļo grāmatu par tiesību kolīziju normām šķiršanās lietās.

Šā priekšlikuma vispārējais mērķis ir sniegt skaidru un vispusīgu juridisko regulējumu laulības lietās Eiropas Savienībā un nodrošināt pilsoņiem paredzamības, elastības un tiesas pieejamības ziņā adekvātus risinājumus.

Priekšlikums groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz laulības lietu jurisdikciju un tiesvedībā piemērojamām tiesībām, lai sasniegtu šādus mērķus:

ü     Tiesiskās noteiktības un paredzamības nostiprināšana;

ü     Elastības palielināšana, ieviešot ierobežotu pušu autonomiju;

ü     Tiesas pieejamības nodrošināšana;

ü     Otra laulātā apsteigšanas novēršana.

Slovēnijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomes Civillietu komitejas sanāksmēs tika turpinātas diskusijas par Regulas projektu. Slovēnijas prezidentūras laikā 2008.gada 5. – 6.jūnijā notika  Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā vienojās par šādām politiskajām vadlīnijām: starp lielāko daļu dalībvalstu ir panākta vienošanās par Regulas projektu tā pēdējā redakcijā; par Regulas projektu nepastāv pilnīga vienprātība, lai varētu to pieņemt, jo gan šobrīd, gan tuvākajā nākotnē būs nepārvaramas grūtības ar Regulas projekta noteikumiem, lai panāktu vienprātību; Regulas projekta mērķi nav sasniedzami saprātīgā laika termiņā, ievērojot attiecīgos Līgumu noteikumus; Padomes Civillietu komitejai jāturpina vērtēt tiesiskos nosacījumus un sekas, lai izmantotu ciešākās sadarbības mehānismu starp dalībvalstīm, un pie tuvākās izdevības ziņot COREPER/Padomes sanāksmei.

Latvija atbalstīja Slovēnijas prezidentūras 5. – 6.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmei izvirzītās minētās politiskās vadlīnijas.

Latvija atbalsta attiecīgo laulības lietu jautājumu regulēšanu ar speciālu regulu Eiropas Savienības līmenī, kā arī atbalsta pēc iespējas ātrāku Regulas projekta pieņemšanu.

Latvija Slovēnijas prezidentūras laikā ir aktīvi piedalījusies Eiropas Savienības Padomes Civillietu komitejas sanāksmēs un paudusi Latvijas viedokli par Regulas projektu, kā arī piedalījās 5. – 6.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē.

B     Francijas prezidentūras prioritātes Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetencē esošajos jautājumos:

1.     Jaunatnes politikas jomā:

Francijas prezidentūras laikā ir paredzēts sagatavot un Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē pieņemt dokumentus šādās ar jaunatnes politiku saistītās jomās:

1)           Jauniešu veselību;

2)           Jauniešu brīvprātīgais darbs;

3)           Starpkultūru dialogs;

4)           Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana.

Latvija atbalsta minētās četras Francijas prezidentūras iniciatīvas.

2.     Bērnu un ģimenes politikas jomā:

Francijas prezidentūras laikā tiks turpināts darbs pie Priekšlikuma Eiropas Padomes Regulai par piekritību, piemērojamo likumu, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās un pie Priekšlikuma Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām.

Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku darbu noslēgšanu pie abu minēto regulas projektu izstrādes. Latvija turpinās ar tās pārstāvju starpniecību piedalīties turpmākā Regulu projektu izstrādes procesā.

II sadaļa. Latvijai prioritāro Eiropas Savienības politikas dokumentu un tiesību aktu projektu virzība Francijas prezidentūras laikā.

Ņemot vērā, ka Priekšlikums Eiropas Padomes Regulai par piekritību, piemērojamo likumu, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās paredz nozīmīgas izmaiņas Latvijas likumdošanā, kā arī atkarībā no ieviešanas izvēlētā ceļā var prasīt nozīmīgus finanšu resursus,  Bērnu un ģimenes lietu ministrijas savas kompetences ietvaros šo priekšlikumu izvirza kā prioritāru darbam Eiropas Savienības institūcijās Francijas prezidentūras laikā.

Francijas prezidentūras prioritātes