|
2008-02-21
ATBALSTA ĢIMENE UN UZTICĪBAS PERSONA
No 2008.gada 1.oktobra stājušies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kur cita starpā precizēts arī jēdziens uzticības persona. Līdz šim praksē, runājot par atbalsta sniegšanu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam, arīdzan tika pielietots jēdziens uzticības persona, turpmāk atbalsta ģimenes un uzticības personas atbalsta forma ir piemērojama tikai tad, ja runa ir par bērnu, kurš atrodas ģimenes, nevis ārpusģimenes aprūpē.
Kas ir atbalsta ģimene un uzticības persona?
Ja vecāku un bērna attiecības nenodrošina bērna attīstībai labvēlīgu vidi vai bērns ir hroniski slims, pašvaldība palīdz ģimenei:
- nodrošinot psihologa, sociālā pedagoga vai cita speciālista konsultāciju,
- izraugās bērnam atbalsta ģimeni vai uzticības personu, kura palīdz noregulēt bērna un vecāku savstarpējās attiecības.
Atbalsta ģimene ir ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību.
Uzticības persona ir persona, kas sniedz atbalstu ģimenē esošam bērnam, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību.
Atbalsta ģimene vai uzticības persona, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos, kas noslēgta starp atbalsta ģimeni vai uzticības personu, pašvaldības sociālo dienestu un ģimeni, kurai nepieciešams atbalsts, sniedz atbalstu bērnam vai ģimenei.
Kā kļūt par atbalsta ģimeni vai uzticības personu?
1. Ģimene (persona), kas vēlas kļūt par atbalsta ģimeni vai uzticības personu, dzīvesvietas pašvaldības Sociālā dienestā iesniedz iesniegumu.
2. Pašvaldības Sociālais dienests izvērtē ģimenes (personas), kas izteikusi vēlmi kļūt par atbalsta ģimeni vai uzticības personu, iespējas nodrošināt ģimenei vai bērnam nepieciešamo atbalstu.
3. Atbalstāmā ģimene, pašvaldības Sociālais dienests un atbalsta ģimene vai uzticības persona noslēdz savstarpēju līgumu.
4. Pašvaldība atbalsta ģimenes var atbalstīt, savu finansiālo iespēju robežās apmaksājot atbalsta ģimenes izdevumus, kas radušies, pildot pienākumus, par to iepriekš vienojoties līgumā.
5. Bez finansiālas palīdzības atbalsta ģimenēm sociālais dienests var organizēt arī cita veida palīdzību, piemēram, atbalsta grupas, apmācības, konsultācijas.
|